Mudre Izreke 2
1 Sine moj, ako primiš moje riječi i pohraniš u sebi moje zapovijedi,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 i uhom svojim osluhneš mudrost i obratiš svoje srce razboru;
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 jest, ako prizoveš razum i zavapiš za razborom;
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 ako ga potražiš kao srebro i tragaš za njim kao za skrivenim blagom -
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 tada ćeš shvatiti strah Gospodnji i naći ćeš Božje znanje.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 Jer Jahve daje mudrost, iz njegovih usta dolazi znanje i razboritost.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 On pravednicima pruža svoju pomoć, štit je onih koji hode u bezazlenosti.
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 Jer on štiti staze pravde i čuva pute svojih pobožnika.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Tada ćeš shvatiti pravdu, pravicu, pravednost i sve staze dobra,
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 jer će mudrost ući u tvoje srce i spoznaja će obradovati tvoju dušu.
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Oprez će paziti na te i razboritost će te čuvati:
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 da te izbavi od zla puta, od varava čovjeka,
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 od onih koji ostavljaju staze poštenja te idu mračnim putovima;
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 koji se vesele čineći zlo i likuju u opačinama zloće;
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 kojih su staze krive i koji su opaki na svojim putovima;
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 da te izbavi od preljubnice i od tuđinke koja laska riječima;
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 koja ostavlja prijatelja svoje mladosti i zaboravlja zavjet svoga Boga
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 jer joj kuća tone u smrt i njezini putovi vode mrtvima.
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 Tko god zalazi k njoj ne vraća se nikad i ne nalazi više putove života.
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 Zato idi putem čestitih i drži se staza pravedničkih!
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 Jer samo će pravedni nastavati zemlju i bezazleni će ostati na njoj.
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 A opake će zbrisati sa zemlje i bogohulnike iščupati iz nje.
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
