Mudre Izreke 16
1 Čovjek snuje u srcu, a od Jahve je što će jezik odgovoriti.
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 Čovjeku se svi njegovi putovi čine čisti, a Jahve ispituje duhove.
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 Prepusti Jahvi svoja djela, i tvoje će se namisli ostvariti.
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 Jahve je sve stvorio u svoju svrhu, pa i opakoga za dan zli.
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 Mrzak je Jahvi svatko ohola duha: takav zaista ne ostaje bez kazne.
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 Ljubavlju se i vjernošću pomiruje krivnja, i strahom se Gospodnjim uklanja zlo.
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 Kad su Jahvi mili putovi čovječji, i neprijatelje njegove miri s njim.
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 Bolje je malo s pravednošću nego veliki dohoci s nepravdom.
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 Srce čovječje smišlja svoj put, ali Jahve upravlja korake njegove.
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 Proročanstvo je na usnama kraljevim: u osudi se njegova usta neće ogriješiti.
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 Mjere i tezulje pripadaju Jahvi; njegovo su djelo i svi utezi.
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 Mrsko je kraljevima počiniti opačinu, jer se pravdom utvrđuje prijestolje.
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 Mile su kraljevima usne pravedne i oni ljube onog koji govori pravo.
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 Jarost je kraljeva vjesnik smrti ali je mudar čovjek ublaži.
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 U kraljevu je vedru licu život, i njegova je milost kao oblak s kišom proljetnom.
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 Probitačnije je steći mudrost nego zlato, i stjecati razbor dragocjenije je nego srebro.
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 Životni je put pravednih: kloniti se zla, i tko pazi na svoj put, čuva život svoj.
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 Pred slomom ide oholost i pred padom uznositost.
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 Bolje je biti krotak s poniznima nego dijeliti plijen s oholima.
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 Tko pazi na riječ, nalazi sreću, i tko se uzda u Jahvu, blago njemu.
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 Mudar srcem naziva se razumnim i prijazne usne uvećavaju znanje.
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 Izvor je životni razum onima koji ga imaju, a ludima je kazna njihova ludost.
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 Mudračev duh urazumljuje usta njegova, na usnama mu znanje umnožava.
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 Saće meda riječi su ljupke, slatke duši i lijek kostima.
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 Neki se put čini čovjeku prav, a na kraju vodi k smrti.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 Radnikova glad radi za nj; jer ga tjeraju usta njegova.
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 Bezočnik pripravlja samo zlo i na usnama mu je oganj plameni.
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 Himben čovjek zameće svađu i klevetnik razdor među prijatelje.
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 Nasilnik zavodi bližnjega svoga i navodi ga na rđav put.
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 Tko očima namiguje, himbu smišlja, a tko usne stišće, već je smislio pakost.
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 Sijede su kose prekrasna kruna, nalaze se na putu pravednosti.
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 Tko se teško srdi, bolji je od junaka, i tko nad sobom vlada, bolji je od osvojitelja grada.
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 U krilo plašta baca se kocka, ali je od Jahve svaka odluka.
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
