Mudre Izreke 13
1 Mudar sin sluša naputak očev, a podsmjevač ne sluša ukora.
Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
2 Od ploda usta svojih uživa čovjek sreću, a srce je nevjernika puno nasilja.
Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
3 Tko čuva usta svoja, čuva život svoj, a tko nesmotreno zbori, o glavu mu je.
Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
4 Uzaludna je žudnja lijenčine, a ispunit će se želja marljivih.
Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
5 Pravednik mrzi na lažljivu riječ, a opaki goji mržnju i sramotu.
Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
6 Pravda čuva pobožna, a opake grijeh obara.
Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
7 Netko se gradi bogatim, a ništa nema, netko se gradi siromašnim, a ima veliko bogatstvo.
Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
8 Otkup života bogatstvo je čovjeku; a siromah ne sluša opomene.
Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
9 Svjetlost pravednička blistavo sja, a svjetiljka opakih gasi se.
Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
10 Oholost rađa samo svađu, a mudrost je u onih koji primaju savjet.
Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
11 Naglo stečeno bogatstvo iščezava, a tko sabire pomalo, biva bogat.
Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
12 Predugo očekivanje ubija srce, a ispunjena želja drvo je života.
Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
13 Tko riječ prezire, taj propada, a tko poštiva zapovijedi, plaću dobiva.
Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
14 Pouka mudračeva izvor je životni, ona izbavlja od zamke smrti.
Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
15 Uvid u dobro pribavlja milost, a put bezbožnika hrapav je.
Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
16 Svatko pametan djeluje promišljeno, a bezumnik se hvališe svojom ludošću.
Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
17 Zao glasnik zapada u zlo, a vjeran poslanik donosi spasenje.
Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
18 Siromaštvo i sramota onomu tko odbija pouku, a tko ukor prima, doći će do časti.
Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
19 Slatka je duši ispunjena želja, a bezumnicima je mrsko kloniti se oda zla.
Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
20 Druži se s mudrima, i postat ćeš mudar, a tko se drži bezumnika, postaje opak.
Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
21 Grešnika progoni zlo, a dobro je nagrada pravednima.
Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
22 Valjan čovjek ostavlja baštinu unucima, a bogatstvo se grešnikovo čuva pravedniku.
Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
23 Izobilje je hrane na krčevini siromaškoj, a ima i tko propada s nepravde.
Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
24 Tko štedi šibu, mrzi na sina svog, a tko ga ljubi, na vrijeme ga opominje.
Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
25 Pravednik ima jela do sitosti, a trbuh opakih poznaje oskudicu.
Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
