< Job 22 >

1 Elifaz Temanac progovori tad i reče:
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 “Zar Bogu koristan može biti čovjek? TÓa tko je mudar, sebi samom koristi.
Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
3 Zar je Svesilnom milost što si pravedan i zar mu je dobit što si neporočan?
Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
4 Ili te zbog tvoje pobožnosti kara i zato se hoće s tobom parničiti?
Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
5 Nije l' to zbog zloće tvoje prevelike i zbog bezakonja kojim broja nema?
Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
6 Od braće si brao nizašto zaloge i s golih si ljudi svlačio haljine;
Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
7 ti nisi žednoga vodom napojio, uskraćivao si kruh izgladnjelima;
Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
8 otimao si od siromaha zemlju da bi na njoj svog nastanio ljubimca;
Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
9 puštao si praznih ruku udovice i siročadi si satirao ruku.
Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
10 Eto zašto tebe mreže sad sapinju, zašto te strahovi muče iznenadni.
Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
11 Svjetlost ti mrak posta i ništa ne vidiš, vode su duboke tebe potopile.
Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
12 Zar Bog nije u visini nebeskoj i zar zvijezdama tjeme on ne vidi?
Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
13 Ali ti kažeš: 'Što Bog može znati? Kroz oblak tmasti zar što razabire?
Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
14 Oblaci pogled njegov zaklanjaju, i rubom kruga on hoda nebeskog.'
Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
15 TÓa kaniš li se drevnog držat' puta kojim su išli ljudi nepravedni?
Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
16 Prije vremena nestadoše oni, bujica im je temelje raznijela.
Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
17 Zborahu Bogu: 'Nas se ti ostavi! Što nam Svesilni učiniti može?'
Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
18 A on im je dom punio dobrima makar do njega ne držahu ništa.
Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
19 Videć' im propast, klikću pravednici, neporočni se njima izruguju:
Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
20 'Gle, propadoše protivnici naši, što od njih osta, vatra im proždrije!”
Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
21 S Bogom ti se sprijatelji i pomiri, i vraćena će ti opet biti sreća.
Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
22 Ded prihvati Zakon iz njegovih usta, u srce svoje riječ njegovu usadi.
Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
23 Ako se raskajan vratiš Svesilnome i nepravdu iz svog šatora odstraniš,
Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
24 tad ćeš odbaciti zlato u prašinu i ofirsko blago u šljunak potočni.
Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
25 Svesilni će postat' tvoje suho zlato, on će biti tvoje gomile srebrene.
Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
26 Da, Svesilni bit će tvoje radovanje, i lice ćeš k Bogu dizati slobodno.
Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
27 Molit ćeš mu se, i uslišat će tebe, ispunit ćeš što si mu zavjetovao.
Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
28 Što god poduzeo, sve će ti uspjeti, i putove će ti obasjavat' svjetlost.
Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
29 Jer, on ponizuje ponos oholima, dok u pomoć smjernim očima pritječe.
Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
30 Iz nevolje on izbavlja nevinoga; i tebe će spasit' tvoje čiste ruke.”
Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.

< Job 22 >