Job 18
1 Bildad iz Šuaha progovori tad i reče:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 “Kada kaniš obuzdat' svoje besjede? Opameti se sad da razgovaramo!
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Zašto nas držiš za stoku nerazumnu, zar smo životinje u tvojim očima?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 O ti, koji se od jarosti razdireš, hoćeš li da zemlja zbog tebe opusti da iz svoga mjesta iskoče pećine?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Al' ugasit će se svjetlost opakoga, i neće mu sjati plamen na ognjištu.
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Potamnjet će svjetlo u njegovu šatoru i nad njime će se utrnut' svjetiljka.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Krepki mu koraci postaju sputani, o vlastite on se spotiče namjere.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Jer njegove noge vode ga u zamku, i evo ga gdje već korača po mreži.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Tanka mu je zamka nogu uhvatila, i evo, užeta čvrsto ga pritežu.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Njega vreba omča skrivena na zemlji, njega čeka klopka putem kojim hodi.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Odasvuda strahovi ga prepadaju, ustopice sveudilj ga proganjaju.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Glad je požderala svu snagu njegovu, nesreća je uvijek o njegovu boku.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Boleština kobna kožu mu razjeda, prvenac mu smrti nagriza udove.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Njega izvlače iz šatora njegova da bi ga odveli vladaru strahota.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 U njegovu stanu tuđinac stanuje, po njegovu domu prosipaju sumpor.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Odozdo se suši njegovo korijenje, a odozgo grane sve mu redom sahnu.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Spomen će se njegov zatrti na zemlji, njegovo se ime s lica zemlje briše.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Iz svjetlosti njega u tminu tjeraju, izagnat' ga hoće iz kruga zemaljskog.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 U rodu mu nema roda ni poroda, nit' preživjela na njegovu ognjištu.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 Sudba je njegova Zapad osupnula, i čitav je Istok obuzela strepnja.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Evo, takav usud snalazi zlikovca i dom onog koji ne priznaje Boga.”
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
