< Job 17 >
1 Daha mi nestaje, gasnu moji dani i za mene već se skupljaju grobari.
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 Rugači su evo mene dohvatili, od uvreda oka sklopiti ne mogu.
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 Stoga me zaštiti i budi mi jamcem kad mi nitko u dlan neće da udari.
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 Jer, srca si njina lišio razuma i dopustiti im nećeš da opstanu.
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 K'o taj što imanje dijeli drugovima, a djeci njegovoj dotle oči gasnu,
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 narodima svim sam na ruglo postao, onaj kom u lice svatko pljunut' može.
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 Od tuge vid mi se muti u očima, poput sjene moji udovi postaju.
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 Začudit će se zbog toga pravednici, na bezbožnika će planuti čestiti;
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 neporočni će na svom ustrajat' putu, čovjek čistih ruku ojačat će još više.
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 Hajde, svi vi, nećete li opet počet', tÓa među vama ja mudra ne nalazim!
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 Minuli su dani, propale zamisli, želje srca moga izjalovile se.
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 'U noći najcrnjoj, dan se približava; blizu je već svjetlo što tminu izgoni.'
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
13 A meni je nada otići u Šeol i prostrijeti sebi ležaj u mrklini. (Sheol )
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol )
14 Dovikujem grobu: 'Oče moj rođeni!' a crve pozdravljam: 'Mati moja, sestro!'
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 Ali gdje za mene ima jošte nade? Sreću moju tko će ikada vidjeti?
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
16 Hoće li u Šeol ona sa mnom sići da u prahu zajedno otpočinemo?” (Sheol )
Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol )