ⳘⲀⲦⲐⲈⲞⲚ 9
Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.
2 ⲃ̅ ⲁⲩⲱ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ⲁⲩⲉⲓⲛⲉ ⲛⲁϥ ⲛⲟⲩⲣⲱⲙⲉ ⲉϥⲥⲏϭ ⲉϥⲛⲏϫ ϩⲓϫⲛ ⲟⲩⲙⲁ ⲛⲛⲕⲟⲧⲕ ⲓⲏⲥ ⲇⲉ ⲛⲧⲉⲣⲉϥⲛⲁⲩ ⲉⲧⲉⲩⲡⲓⲥⲧⲓⲥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲙⲡⲉⲧⲥⲏϭ ϫⲉ ⲧⲱⲕ ⲙⲙⲟⲕ ⲡⲁϣⲏⲣⲉ ⲛⲉⲕⲛⲟⲃⲉ ⲕⲏ ⲛⲁⲕ ⲉⲃⲟⲗ
Un lūk, pie Viņa atnesa melmeņu sērdzīgu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti.”
Un lūk, kādi no tiem rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”
Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?
Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”
6 ⲋ̅ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲇⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛⲉⲉⲓⲙⲉ ϫⲉ ⲟⲩⲛⲧⲉⲡϣⲏⲣⲉ ⲙⲡⲣⲱⲙⲉ ⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ ⲉϩⲣⲁⲓ ϩⲓϫⲙ ⲡⲕⲁϩ ⲉⲕⲁⲛⲟⲃⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲧⲟⲧⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲙⲡⲉⲧⲥⲏϭ ϫⲉ ⲧⲱⲟⲩⲛ ⲛⲅϥⲓ ⲙⲡⲉⲕϭⲗⲟϭ ⲛⲅⲃⲱⲕ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉⲡⲉⲕⲏⲓ
Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,” (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja: ) “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”
Un viņš cēlās un gāja mājās.
Kad tie ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
9 ⲑ̅ ⲛⲧⲉⲣⲉ ⲓⲏⲥ ⲇⲉ ⲡⲁⲣⲁⲅⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ ⲡⲙⲁ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲁϥⲛⲁⲩ ⲉⲩⲣⲱⲙⲉ ⲉϥϩⲙⲟⲟⲥ ϩⲓⲡⲉϥⲧⲉⲗⲱⲛⲓⲟⲛ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ ⲡⲉ ⲙⲁⲑⲑⲁⲓⲟⲥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲟⲩⲁϩⲕ ⲛⲥⲱⲓ ⲁϥⲧⲱⲟⲩⲛ ⲇⲉ ⲁϥⲟⲩⲁϩϥ ⲛⲥⲱϥ
Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
10 ⲓ̅ ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲉϥⲛⲏϫ ϩⲣⲁⲓ ϩⲙ ⲡⲉϥⲏⲓ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ⲛⲉⲩⲛϩⲁϩ ⲛⲧⲉⲗⲱⲛⲏⲥ ϩⲓⲣⲉϥⲣⲛⲟⲃⲉ ⲉⲩⲛⲏⲩ ⲉⲩⲛⲟⲩϫⲉ ⲙⲙⲟⲟⲩ ⲙⲛ ⲓⲏⲥ ⲁⲩⲱ ⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ
Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
11 ⲓ̅ⲁ̅ ⲁⲩⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲛϭⲓ ⲛⲉⲫⲁⲣⲓⲥⲥⲁⲓⲟⲥ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ ϫⲉ ⲉⲧⲃⲉ ⲟⲩ ⲡⲉⲧⲛⲥⲁϩ ⲟⲩⲱⲙ ⲙⲛ ⲛⲧⲉⲗⲱⲛⲏⲥ ⲁⲩⲱ ⲛⲣⲉϥⲣⲛⲟⲃⲉ
Kad tie farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”
Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: ‘Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.
13 ⲓ̅ⲅ̅ ⲃⲱⲕ ⲇⲉ ⲛⲧⲉⲧⲛⲉⲓⲙⲉ ϫⲉ ⲟⲩ ⲡⲉ ⲉⲓⲟⲩⲉϣⲟⲩⲛⲁ ⲉϩⲟⲩⲉⲟⲩⲑⲩⲥⲓⲁ ⲛⲧⲁⲓⲉⲓ ⲅⲁⲣ ⲁⲛ ⲉⲧⲉϩⲙⲛⲇⲓⲕⲁⲓⲟⲥ ⲁⲗⲗⲁ ⲛⲣⲉϥⲣⲛⲟⲃⲉ ⲉⲩⲙⲉⲧⲁⲛⲟⲓⲁ
Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
14 ⲓ̅ⲇ̅ ⲧⲟⲧⲉ ⲁⲩϯⲡⲉⲩⲟⲩⲟⲓ ⲉⲣⲟϥ ⲛϭⲓ ⲙⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ ⲛⲓⲱϩⲁⲛⲛⲏⲥ ⲉⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲉⲧⲃⲉ ⲟⲩ ⲁⲛⲟⲛ ⲙⲛ ⲛⲉⲫⲁⲣⲓⲥⲥⲁⲓⲟⲥ ⲧⲛⲛⲏⲥⲧⲉⲩⲉ ⲛϩⲁϩ ⲛⲥⲟⲡ ⲛⲉⲕⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ ⲇⲉ ⲛⲥⲉⲛⲏⲥⲧⲉⲩⲉ ⲁⲛ
Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un tie farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”
15 ⲓ̅ⲉ̅ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ⲛϭⲓ ⲓⲏⲥ ϫⲉ ⲙⲏ ⲟⲩⲛϭⲟⲙ ⲛⲛⲉϣⲏⲣⲉ ⲙⲡⲙⲁ ⲧϣⲉⲗⲉⲉⲧ ⲉⲛⲏⲥⲧⲉⲩⲉ ⲉⲫⲟⲥⲟⲛ ⲡⲁⲧϣⲉⲗⲉⲉⲧ ϣⲟⲟⲡ ⲛⲙⲙⲁⲩ ⲥⲉⲛⲏⲩ ⲇⲉ ⲛϭⲓ ϩⲉⲛϩⲟⲟⲩ ϩⲟⲧⲁⲛ ⲉⲩϣⲁⲛϥⲓ ⲙⲡⲁⲧϣⲉⲗⲉⲉⲧ ⲛⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ⲧⲟⲧⲉ ⲥⲉⲛⲁⲛⲏⲥⲧⲉⲩⲉ
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad tas brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.
16 ⲓ̅ⲋ̅ ⲙⲉⲣⲉⲗⲁⲁⲩ ϩⲓⲟⲩⲧⲟⲉⲓⲥ ⲛϣⲁⲓ ⲉⲩϣⲧⲏⲛ ⲙⲡⲗϭⲉ ⲥⲛⲁϥⲓ ⲅⲁⲣ ⲙⲡⲉⲥⲕⲱⲧⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ ⲧⲉϣⲧⲏⲛ ⲛϥϣⲱⲡⲉ ⲛϭⲓ ⲟⲩⲛⲟϭ ⲙⲡⲱϩ
Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo tas ielāps noplīst no tām drēbēm un plīsums paliek lielāks.
17 ⲓ̅ⲍ̅ ⲟⲩⲇⲉ ⲙⲉⲩⲛⲉϫⲙⲣⲓⲥ ⲉϩⲱⲧ ⲛⲁⲥ ⲉϣⲱⲡⲉ ⲙⲙⲟⲛ ϣⲁⲩⲡⲱϩ ⲛϭⲓ ⲛϩⲱⲧ ⲛⲧⲉⲡⲏⲣⲡ ⲡⲱⲛ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲧⲉⲛⲕⲉϩⲱⲧ ⲧⲁⲕⲟ ⲁⲗⲗⲁ ⲛϣⲁⲩⲛⲉϫⲏⲣⲡ ⲛⲃⲣⲣⲉ ⲉⲁⲥⲕⲟⲥ ⲛⲃⲣⲣⲉ ⲛⲥⲉϣⲱⲡⲉ ⲉⲩⲟⲩⲟϫ ⲙⲡⲉⲥⲛⲁⲩ
Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi tie trauki plīst, un vīns izgāžas, un tie trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.”
18 ⲓ̅ⲏ̅ ⲛⲁⲓ ⲉϥϫⲱ ⲙⲙⲟⲟⲩ ⲛⲁⲩ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ⲉⲓⲥ ⲟⲩⲁⲣⲭⲱⲛ ⲁϥϯ ⲡⲉϥⲟⲩⲟⲓ ⲉⲣⲟϥ ⲁϥⲟⲩⲱϣⲧ ⲛⲁϥ ⲉϥϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲁⲧⲁϣⲉⲉⲣⲉ ⲙⲟⲩ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲁⲗⲗⲁ ⲁⲙⲟⲩ ⲛⲅⲧⲁⲗⲟ ⲛⲧⲉⲕϭⲓϫ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉϫⲱⲥ ⲁⲩⲱ ⲥⲛⲁⲱⲛϩ
Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”
Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar Saviem mācekļiem.
20 ⲕ̅ ⲉⲓⲥⲟⲩⲥϩⲓⲙⲉ ⲇⲉ ⲉⲣⲉⲡⲉⲥⲛⲟϥ ϣⲟⲟⲡ ϩⲁⲣⲟⲥ ⲙⲙⲛⲧⲥⲛⲟⲟⲩⲥⲉ ⲛⲣⲟⲙⲡⲉ ⲁⲥϯⲡⲉⲥⲟⲩⲟⲓ ⲡⲁϩⲟⲩ ⲙⲙⲟϥ ⲁⲥϫⲱϩ ⲉⲡⲧⲟⲡ ⲙⲡⲉϥϩⲟⲓⲧⲉ
(Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bijusi asins sērdzīga, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”
22 ⲕ̅ⲃ̅ ⲓⲏⲥ ⲇⲉ ⲁϥⲕⲟⲧϥ ⲁϥⲛⲁⲩ ⲉⲣⲟⲥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲥ ϫⲉ ⲧⲱⲕ ⲙⲙⲟ ⲧⲁϣⲉⲉⲣⲉ ⲧⲟⲩⲡⲓⲥⲧⲓⲥ ⲧⲉ ⲛⲧⲁⲥⲛⲁϩⲙⲉ ⲁⲩⲱ ⲁⲥⲟⲩϫⲁⲓ ⲛϭⲓ ⲧⲉⲥϩⲓⲙⲉ ϫⲓⲛ ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ
Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja tos stabulniekus un to ļaužu troksni,
24 ⲕ̅ⲇ̅ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲁⲛⲁⲭⲱⲣⲉⲓ ⲛⲏⲧⲛ ⲙⲡⲉⲥⲙⲟⲩ ⲅⲁⲣ ⲛϭⲓ ⲧϣⲉⲉⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲁⲗⲗⲁ ⲉⲥⲛⲕⲟⲧⲕ ⲛⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲛⲉⲩⲥⲱⲃⲉ ⲛⲥⲱϥ ⲉⲩⲥⲟⲟⲩⲛ ϫⲉ ⲁⲥⲙⲟⲩ
Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo tā meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās.
Bet kad tas ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad tā meitiņa cēlās augšām.
Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
27 ⲕ̅ⲍ̅ ⲉϥⲡⲁⲣⲁⲅⲉ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ ⲡⲙⲁ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲛϭⲓ ⲓⲏⲥ ⲁⲩⲟⲩⲁϩⲟⲩ ⲛⲥⲱϥ ⲛϭⲓ ⲃⲗⲗⲉ ⲥⲛⲁⲩ ⲉⲩϫⲓϣⲕⲁⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲛⲁ ⲛⲁⲛ ⲓⲏⲥ ⲡϣⲏⲣⲉ ⲛⲇⲁⲩⲉⲓⲇ
Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
28 ⲕ̅ⲏ̅ ⲛⲧⲉⲣⲉϥⲉⲓ ⲇⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉⲡⲏⲓ ⲁⲩϯⲡⲉⲩⲟⲩⲟⲓ ⲉⲣⲟϥ ⲛϭⲓ ⲛⲃⲗⲗⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ⲛϭⲓ ⲓⲏⲥ ϫⲉ ⲧⲉⲧⲛⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ϫⲉ ⲟⲩⲛϭⲟⲙ ⲙⲙⲟⲓ ⲉⲣ ⲡⲁⲓ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲥⲉ ⲡϫⲟⲉⲓⲥ
Un Viņam namā ieejot tie aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”
Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”
Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.”
Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
33 ⲗ̅ⲅ̅ ⲁⲩⲱ ⲛⲧⲉⲣⲉϥⲛⲟⲩϫⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲙⲡⲇⲁⲓⲙⲱⲛⲓⲟⲛ ⲁϥϣⲁϫⲉ ⲛϭⲓ ⲡⲉⲙⲡⲟ ⲁⲩⲣϣⲡⲏⲣⲉ ⲛϭⲓ ⲙⲙⲏⲏϣⲉ ⲉⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲙⲡⲉⲟⲩⲟⲛ ⲛⲧⲉⲓϩⲉ ⲟⲩⲱⲛϩ ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲛⲉϩ ϩⲙ ⲡⲓⲥⲣⲁⲏⲗ
Un kad velns bija izdzīts, tad tas mēmais runāja. Un tie ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”
Bet tie farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”
35 ⲗ̅ⲉ̅ ⲁⲩⲱ ⲁϥⲙⲟⲩϣⲧ ⲛϭⲓ ⲓⲏⲥ ⲛⲙⲡⲟⲗⲓⲥ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲙⲛ ⲛϯⲙⲉ ⲉϥϯ ⲥⲃⲱ ϩⲣⲁⲓ ϩⲛ ⲛⲉⲩⲥⲩⲛⲁⲅⲱⲅⲏ ⲁⲩⲱ ⲉϥⲧⲁϣⲉⲟⲉⲓϣ ⲙⲡⲉⲩⲁⲅⲅⲉⲗⲓⲟⲛ ⲛⲧⲙⲛⲧⲣⲣⲟ ⲉϥⲣⲡⲁϩⲣⲉ ⲉϣⲱⲛⲉ ⲛⲓⲙ ϩⲓⲗⲟϫⲗⲉϫ ⲛⲓⲙ
Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no Tās Valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas sērgas un visas vājības.
Un kad Viņš tos ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju.
Tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.”
