< Maliko 8 >

1 Pa moŵa go, mpingo wekulungwa wa ŵandu wasongangene sooni. Pakuŵa nganakolanga chakulya, Che Yesu ŵaaŵilasile ŵakulijiganya ŵao ni kwasalila,
لەو ڕۆژانەدا کۆمەڵە خەڵکێکی زۆری دیکە کۆبوونەوە. لەبەر ئەوەی هیچیان نەبوو بیخۆن، عیسا قوتابییەکانی بانگکرد و پێی فەرموون:
2 “Ngwakolela chanasa ŵandu ŵa, ligongo atemi none kwa moŵa gatatu ni nganakolanga chakulya.
«دڵم بەو خەڵکە دەسووتێت، ئەوە سێ ڕۆژە لەگەڵمدان و هیچیان نییە بیخۆن.
3 Naalekaga ajaulangane mmangwao ni sala, komboleka chakomochanje mwitala, pakuŵa ŵampepe mwa ŵanyaŵa atyochele kwakutalika.”
ئەگەر بە برسیێتی بیاننێرمەوە ماڵ، لە ڕێگا بڕ ناکەن، هەندێکیشیان لە دوورەوە هاتوون.»
4 Ŵakulijiganya ŵao ŵambusisye, “Patuli pano mwipululu, ana chitupate kwapi chakulya chakomboleka kwalisya ŵandu wose ŵa?”
قوتابییەکانی وەڵامیان دایەوە: «کێ دەتوانێت لەم چۆڵەوانییە نانی ئەمانە بدات؟»
5 Che Yesu ŵausisye, “Ana nkwete mikate jilingwa?” Ŵanyawo ŵajanjile, “Saba.”
لێی پرسین: «چەند نانتان پێیە؟» گوتیان: «حەوت.»
6 Che Yesu ŵaasalile ŵandu ŵala atame paasi. Ŵajigele mikate saba jila ni ŵaatogolele Akunnungu, ŵagaŵenye ni kwapa ŵakulijiganya ŵao ŵala kuti ŵaagaŵile ŵandu, nombewo ŵaagaŵile ŵandu wo.
ئیتر فەرمانی دا خەڵکەکە لەسەر زەوی دانیشن. حەوت نانەکەی وەرگرت و سوپاسی خودای کرد و لەتی کردن و دایە قوتابییەکان تاکو دابەشی بکەن، ئەوانیش بەسەر خەڵکەکەدا دابەشیان کرد.
7 Sooni ŵakwete tusomba kanandi. Che Yesu ŵaatogolele Akunnungu ni ŵaasalile ŵakulijiganya ŵao ŵaagaŵile ŵandu.
چەند ماسییەکی بچووکیشیان پێبوو، سوپاسی خودای کرد و فەرمووی با ئەمەش دابەش بکرێت.
8 Ŵandu ŵala ŵalile ni kwikuta. Nipele ŵakulijiganya ŵakumbikenye sigasi ni ŵagumbesye itundu saba.
ئیتر خواردیان و تێربوون، دوایی حەوت سەبەتەی پڕ پەلکەنانیان کۆکردەوە.
9 Ŵandu ŵaŵalile ŵala ŵaliji mpela elufu nne. Nipele Che Yesu ŵalanjile,
ژمارەی ئەوانەی ئامادەبوون نزیکەی چوار هەزار کەس دەبوون. دوای ئەوەی کە عیسا خەڵکەکەی بەڕێکرد،
10 papopo ŵakwesile mu ngalaŵa pamo ni ŵakulijiganya ŵao ni kwaula chilambo cha ku Dalamanuta.
یەکسەر لەگەڵ قوتابییەکانی سواری بەلەم بوو و هاتە ناوچەی دەلمانووسە.
11 Ŵaiche Mafalisayo ŵane ni ŵagatandite makani ni Che Yesu achisakaga kwatanjisya. Ŵaasachile atende chimanyisyo kulosya kuti ukombole wao ukutyochela kwinani kwa Akunnungu.
فەریسییەکان هاتن و لەگەڵ عیسا دەستیان بە مشتومڕ کرد، هەروەها بۆ ئەوەی تاقی بکەنەوە، داوای نیشانەیەکی ئاسمانییان لێی کرد.
12 Che Yesu ŵasupwiche nikuti, “Kwachichi ŵandu ŵa moŵa gano akusakanga chimanyisyo? Isyene ngunsalila, ŵandu ŵa ngaapegwa chimanyisyo chachilichose.”
عیسا لە ناخەوە ئاهێکی هەڵکێشا و فەرمووی: «بۆچی ئەم نەوەیە داوای نیشانە دەکات؟ ڕاستیتان پێ دەڵێم: نیشانە نادرێتە ئەم نەوەیە.»
13 Nipele, Che Yesu ŵalekangene nawo ŵandu ŵala, ŵajinjile mu ngalaŵa ni kombochela peesi.
ئینجا بەجێی هێشتن. دووبارە سواری بەلەمەکە بوو و پەڕییەوە ئەوبەر.
14 Ŵakulijiganya ŵa Che Yesu ŵaliŵalile kwigala mikate, ŵakwete nkate umo pe mu ngalaŵa mula.
قوتابییەکان لەبیریان چووبوو لەگەڵ خۆیان نان بهێنن، لە بەلەمەکەدا تەنها یەک نانیان پێبوو.
15 Che Yesu ŵaajamwiche achitiji, “Nlilolechesye, ni kuligosa ni amila ja Mafalisayo ni ja che Helode.”
عیسا ڕایسپاردن: «وریابن، ئاگاداری هەویرترشی فەریسییەکان و هەویرترشی هێرۆدس بن.»
16 Ŵakulijiganya ŵala ŵatandite kuŵechetesyana achinsyene pe, “Akuŵecheta yelei ligongo nganitukola mikate.”
لەناو خۆیاندا بە یەکتریان گوت: «لەبەر ئەوەی نانمان پێ نییە.»
17 Che Yesu ŵaimanyilile iŵaliji nkuŵechetesyana, ni ŵausisye, “Kwachichi nkuusyana yati nganinjigala mikate? Ana mpaka sambano ngankulijiganya pane kumanyilila? Kwachichi ngankuganisya?
عیسا کە بەمەی دەزانی، پێی فەرموون: «بۆ باسی ئەوە دەکەن کە نانتان پێ نییە؟ ئایا هێشتا نابینن و تێناگەن؟ ئایا هەتا ئێستا دڵتان هەر ڕەقە؟
18 Meeso nkwete, ana ngankulolanga? Mapilikanilo nkwete, ana ngankupilikana? Ana ngankukumbuchila
خۆ چاوتان هەیە، نابینن، گوێتان هەیە، نابیستن؟ هەروەها بیرتان نایەتەوە؟
19 panagaŵenye mikate nsano jila ni kwapa ŵandu elufu tano, mwagumbesye itundu ilingwa ya sigasi?” Ŵakulijiganya ŵajanjile, “Itundu kumi na mbili.”
کاتێک پێنج نانەکەم بۆ پێنج هەزارەکە لەتکرد، چەند سەبەتەی پڕ لە پەلکەنانتان هەڵگرتەوە؟» وەڵامیان دایەوە: «دوازدە.»
20 Ŵausisye sooni, “Panagaŵenye mikate nsano ni jiŵili ni kwapa ŵandu elufu nne, ana mwagumbesye itundu ilingwa ya sigasi?” Ŵakulijiganya ŵala ŵajanjile, “Itundu saba.”
«ئەی کاتی حەوت نانەکە بۆ چوار هەزار کەسەکە، چەند سەبەتەی پڕ لە پەلکەنانتان هەڵگرتەوە؟» وەڵامیان دایەوە: «حەوت.»
21 Che Yesu ŵausisye, “Nganimme kumanyilila?”
ئینجا پێی فەرموون: «هێشتا تێناگەن؟»
22 Che Yesu pamo ni ŵakulijiganya ŵao ŵaiche ku nsinda wa ku Besesaida. Kukoko ŵandu ŵampelechele mundu jwangalola, ni ŵaachondelele Che Yesu kuti ankwaye kuti anlamye.
کاتێک عیسا و قوتابییەکانی هاتنە بێت‌سەیدا، کەسێکی نابینایان هێنایە لای عیسا و لێی پاڕانەوە دەستی لێ بدات.
23 Che Yesu ŵankamwile nkono mundu jwangalola jo ni ŵakopweche nawo paasa nsinda. Ni ŵansunile mata mmeeso, ŵasajichile makono ni ŵambusisye, “Nkukombola kuchiona chachilichose?”
ئەویش دەستی نابیناکەی گرت، بردییە دەرەوەی دێیەکە و تفی لەسەر چاوی دا و دەستی لەسەر دانا و لێی پرسی: «هیچ دەبینیت؟»
24 Mundu jwangalola jula ŵalolite nikuti, “Ngwaona ŵandu ali nkuoneka mpela itela ili nkwenda.”
پیاوەکە سەیری دەوروبەری کرد و گوتی: «خەڵک دەبینم وەک درەخت دەڕۆن.»
25 Che Yesu ŵasajiche sooni makono gakwe mmeeso mwa jwangalola jula, nombejo ukombole wakwe wa kulola wammujilile.
دیسان عیسا دەستی خستەوە سەر چاوی، چاوی تێبڕی و چاک بووەوە و هەموو شتێکی بە ڕوونی بینی.
26 Che Yesu ŵansalile mundu jo ajaule kumangwakwe ni kunkanya achitiji, “Nkaujila ku nsinda ni kwasalila ŵandu.”
ئینجا بۆ ماڵی خۆی ڕەوانەی کردەوە و فەرمووی: «جارێ مەڕۆ بۆ ناو دێ.»
27 Che Yesu ni ŵakulijiganya ŵao ŵajawile ku misi ja Kaisalia Filipi. Paŵaliji mwitala, Che Yesu ŵausisye ŵakulijiganya ŵao, “Ana ŵandu akuti une ndili nduni?”
عیسا و قوتابییەکانی بەرەو گوندەکانی قەیسەرییەی فیلیپۆس بەڕێکەوتن، لە ڕێگا لە قوتابییەکانی پرسی: «خەڵکی دەڵێن من کێم؟»
28 Ŵakulijiganya ŵala ŵajanjile, “Ŵane akuti ŵalakwe ndi che Yohana Ŵakubatisya, ŵane akuti ndi che Elia ni ŵane akuti ndi jumo jwa Ŵakulondola ŵa Akunnungu.”
وەڵامیان دایەوە: «هەندێک دەڵێن یەحیای لەئاوهەڵکێش، هەندێکیش دەڵێن ئەلیاس، هەندێکی دیکەش دەڵێن یەکێک لە پێغەمبەران.»
29 Che Yesu ŵausisye ŵakulijiganya ŵao, “Ŵanyamwe nkuti uneji nduni?” Che Petulo ŵajanjile, “Ŵalakwe ndi Kilisito, Jwasagulikwe ni Akunnungu.”
لێی پرسین: «ئەی ئێوە دەڵێن من کێم؟» پەترۆس وەڵامی دایەوە: «تۆ مەسیحەکەیت.»
30 Nipele Che Yesu ŵajamwiche achitiji, “Ngasimunsalila mundu jwalijose chelechi nkati une.”
جا ئاگاداری کردنەوە لەلای کەس باسی نەکەن.
31 Che Yesu ŵatandite kwajiganya ŵakulijiganya ŵao achitiji, “Mwana jwa Mundu akusachilwa asauche kwannope ni kukanikwa ni achachekulu ni achakulu ŵambopesi ni ŵakwiganya Malajisyo. Nipele chachiulajikwa, nambo chasyuche pa lyuŵa lyaatatu.”
ئینجا دەستی کرد بە فێرکردنیان کە کوڕی مرۆڤ دەبێت زۆر ئازار بچێژێت، پیران و کاهینانی باڵا و مامۆستایانی تەورات ڕەتی بکەنەوە، بکوژرێت و دوای سێ ڕۆژ هەستێتەوە.
32 Che Yesu ŵaasalile yelei pangasisa. Nipele che Petulo ŵanjigele Che Yesu pajika ni kutanda kwakalipila kuti anasale indu yo.
عیسا قسەکەی ئەوەندە بە ئاشکرا کرد کە پەترۆس هێنایە ئەم لاوە و دەستی کرد بە سەرزەنشتکردنی.
33 Nambo Che Yesu ŵagalawiche, ŵaalolechesye ŵakulijiganya ŵao ni kwakalipila che Petulo achitiji, “Shetani, ntyoche apa! Pakuwa ngankuganisya ngani ja Akunnungu nambo nkuganisya ngani sya ŵandu.”
بەڵام عیسا ئاوڕی دایەوە و سەیری قوتابییەکانی کرد، سەرزەنشتی پەترۆسی کرد و فەرمووی: «لەبەرچاوم لاچۆ، ئەی شەیتان! تۆ بیر لە شتە خوداییەکان ناکەیتەوە، بەڵکو شتی مرۆڤانە.»
34 Nipele ŵauŵilasile mpingo wa ŵandu pamo ni ŵakulijiganya ŵao ni kwasalila, “Mundu jwalijose jwakusaka kuunguya, akatenda yakuisaka nsyene, aŵeje chile kusauka kwa kulitwika nsalaba wakwe kwaligongo lyangu une ni kuunguya.
ئینجا خەڵکەکە و قوتابییەکانی بانگکرد و پێی فەرموون: «ئەگەر کەسێک دەیەوێت ببێتە قوتابی من، با نکۆڵی لە خۆی بکات و خاچەکەی هەڵبگرێت و دوام بکەوێت.
35 Pakuŵa jwalijose jwakusaka kuukulupusya umi wakwe nsyene, chaujase. Nambo, jwalijose jwakuujasa umi wakwe, kwaligongo lyangu une, ni sooni kwaligongo lya Ngani Jambone, chaukulupusye.
ئەوەی بیەوێت ژیانی خۆی ڕزگار بکات، دەیدۆڕێنێت، بەڵام ئەوەی لە پێناوی من و مزگێنییەکەم ژیانی خۆی بدۆڕێنێت، ڕزگاری دەکات.
36 Ana mundu chapate chichi achikolaga chipanje chose cha pachilambo ni kwasa umi wakwe wa moŵa gose pangali mbesi?
چی بەکەڵکی مرۆڤ دێت ئەگەر هەموو جیهان بباتەوە و خۆی بدۆڕێنێت؟
37 Pane mundu chatyosye chichi kuti auusye umi wakwe wa moŵa gose pangali mbesi?
یان کەسێک لە بەرامبەر ژیانیدا چ بەهایەک دەدات؟
38 Mundu jwalijose angolelaga soni une pamo ni ngani jangu mu uŵelesi wu wangalumbana ni wangaajogopa Akunnungu, Mwana jwa Mundu chankolele soni mundu jo, katema kachaiche mu ukulu wa Atati ŵakwe, pamo ni achikatumetume ŵa kwinani ŵaswela.”
ئەوەی لەلای ئەم نەوە داوێنپیس و گوناهبارە شەرمی بە من و بە وتەکانم بێت، کوڕی مرۆڤیش شەرمی پێی دەبێت، کاتێک بە شکۆمەندی باوکیەوە لەگەڵ فریشتە پیرۆزەکاندا دێتەوە.»

< Maliko 8 >