< 詩篇 91 >
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 我要論到耶和華說: 他是我的避難所,是我的山寨, 是我的上帝,是我所倚靠的。
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 他必用自己的翎毛遮蔽你; 你要投靠在他的翅膀底下; 他的誠實是大小的盾牌。
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 雖有千人仆倒在你旁邊, 萬人仆倒在你右邊, 這災卻不得臨近你。
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 耶和華是我的避難所; 你已將至高者當你的居所,
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 因他要為你吩咐他的使者, 在你行的一切道路上保護你。
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 你要踹在獅子和虺蛇的身上, 踐踏少壯獅子和大蛇。
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 上帝說:因為他專心愛我,我就要搭救他; 因為他知道我的名,我要把他安置在高處。
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 他若求告我,我就應允他; 他在急難中,我要與他同在; 我要搭救他,使他尊貴。
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.