< 詩篇 64 >
1 大衛的詩,交與伶長。 上帝啊,我哀歎的時候,求你聽我的聲音! 求你保護我的性命,不受仇敵的驚恐!
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.
2 求你把我隱藏, 使我脫離作惡之人的暗謀和作孽之人的擾亂。
Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.
3 他們磨舌如刀, 發出苦毒的言語,好像比準了的箭,
Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,
Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.
5 他們彼此勉勵設下惡計; 他們商量暗設網羅, 說:誰能看見?
Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?
6 他們圖謀奸惡, 說:我們是極力圖謀的。 他們各人的意念心思是深的。
Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.
Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.
8 他們必然絆跌,被自己的舌頭所害; 凡看見他們的必都搖頭。
Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.
9 眾人都要害怕, 要傳揚上帝的工作, 並且明白他的作為。
Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.
10 義人必因耶和華歡喜, 並要投靠他; 凡心裏正直的人都要誇口。
Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.