詩篇 2

1 外邦為甚麼爭鬧？ 萬民為甚麼謀算虛妄的事？

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 世上的君王一齊起來， 臣宰一同商議， 要敵擋耶和華並他的受膏者，

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 說：我們要掙開他們的捆綁， 脫去他們的繩索。

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 那坐在天上的必發笑； 主必嗤笑他們。

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 那時，他要在怒中責備他們， 在烈怒中驚嚇他們，

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 說：我已經立我的君 在錫安－我的聖山上了。

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 受膏者說：我要傳聖旨。 耶和華曾對我說：你是我的兒子， 我今日生你。

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 你求我，我就將列國賜你為基業， 將地極賜你為田產。

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 你必用鐵杖打破他們； 你必將他們如同窯匠的瓦器摔碎。

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 現在，你們君王應當省悟！ 你們世上的審判官該受管教！

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 當存畏懼事奉耶和華， 又當存戰兢而快樂。

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 當以嘴親子，恐怕他發怒， 你們便在道中滅亡， 因為他的怒氣快要發作。 凡投靠他的，都是有福的。

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.