< 詩篇 126 >
1 上行之詩。 當耶和華將那些被擄的帶回錫安的時候, 我們好像做夢的人。
Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;
2 我們滿口喜笑、 滿舌歡呼的時候, 外邦中就有人說: 耶和華為他們行了大事!
Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.
Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.
4 耶和華啊,求你使我們被擄的人歸回, 好像南地的河水復流。
Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!
Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;
6 那帶種流淚出去的, 必要歡歡樂樂地帶禾捆回來!
Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.