箴言 22
1 美名勝過大財； 恩寵強如金銀。
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 富戶窮人在世相遇， 都為耶和華所造。
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 通達人見禍藏躲； 愚蒙人前往受害。
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 敬畏耶和華心存謙卑， 就得富有、尊榮、生命為賞賜。
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 乖僻人的路上有荊棘和網羅； 保守自己生命的，必要遠離。
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 教養孩童，使他走當行的道， 就是到老他也不偏離。
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 富戶管轄窮人； 欠債的是債主的僕人。
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 撒罪孽的，必收災禍； 他逞怒的杖也必廢掉。
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 眼目慈善的，就必蒙福， 因他將食物分給窮人。
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 趕出褻慢人，爭端就消除； 紛爭和羞辱也必止息。
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 喜愛清心的人因他嘴上的恩言， 王必與他為友。
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 耶和華的眼目眷顧聰明人， 卻傾敗奸詐人的言語。
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 懶惰人說：外頭有獅子； 我在街上就必被殺。
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 淫婦的口為深坑； 耶和華所憎惡的，必陷在其中。
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 愚蒙迷住孩童的心， 用管教的杖可以遠遠趕除。
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 欺壓貧窮為要利己的， 並送禮與富戶的，都必缺乏。
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 你須側耳聽受智慧人的言語， 留心領會我的知識。
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 你若心中存記， 嘴上咬定，這便為美。
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 我今日以此特特指教你， 為要使你倚靠耶和華。
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 謀略和知識的美事， 我豈沒有寫給你嗎？
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 要使你知道真言的實理， 你好將真言回覆那打發你來的人。
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 貧窮人，你不可因他貧窮就搶奪他的物， 也不可在城門口欺壓困苦人；
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 因耶和華必為他辨屈； 搶奪他的，耶和華必奪取那人的命。
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 好生氣的人，不可與他結交； 暴怒的人，不可與他來往；
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 恐怕你效法他的行為， 自己就陷在網羅裏。
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 不要與人擊掌， 不要為欠債的作保。
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 你若沒有甚麼償還， 何必使人奪去你睡臥的床呢？
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 你先祖所立的地界， 你不可挪移。
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 你看見辦事殷勤的人嗎？ 他必站在君王面前， 必不站在下賤人面前。
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
