箴言 16
1 心中的謀算在乎人； 舌頭的應對由於耶和華。
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 人一切所行的，在自己眼中看為清潔； 惟有耶和華衡量人心。
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 你所做的，要交託耶和華， 你所謀的，就必成立。
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 耶和華所造的，各適其用； 就是惡人也為禍患的日子所造。
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 凡心裏驕傲的，為耶和華所憎惡； 雖然連手，他必不免受罰。
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 因憐憫誠實，罪孽得贖； 敬畏耶和華的，遠離惡事。
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 人所行的，若蒙耶和華喜悅， 耶和華也使他的仇敵與他和好。
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 多有財利，行事不義， 不如少有財利，行事公義。
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 人心籌算自己的道路； 惟耶和華指引他的腳步。
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 王的嘴中有神語， 審判之時，他的口必不差錯。
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 公道的天平和秤都屬耶和華； 囊中一切法碼都為他所定。
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 作惡，為王所憎惡， 因國位是靠公義堅立。
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 公義的嘴為王所喜悅； 說正直話的，為王所喜愛。
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 王的震怒如殺人的使者； 但智慧人能止息王怒。
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 王的臉光使人有生命； 王的恩典好像春雲時雨。
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 得智慧勝似得金子； 選聰明強如選銀子。
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 正直人的道是遠離惡事； 謹守己路的，是保全性命。
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 驕傲在敗壞以先； 狂心在跌倒之前。
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 心裏謙卑與窮乏人來往， 強如將擄物與驕傲人同分。
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 謹守訓言的，必得好處； 倚靠耶和華的，便為有福。
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 心中有智慧，必稱為通達人； 嘴中的甜言，加增人的學問。
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 人有智慧就有生命的泉源； 愚昧人必被愚昧懲治。
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 智慧人的心教訓他的口， 又使他的嘴增長學問。
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 良言如同蜂房， 使心覺甘甜，使骨得醫治。
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 有一條路，人以為正， 至終成為死亡之路。
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 勞力人的胃口使他勞力， 因為他的口腹催逼他。
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 匪徒圖謀奸惡， 嘴上彷彿有燒焦的火。
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 乖僻人播散紛爭； 傳舌的，離間密友。
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 強暴人誘惑鄰舍， 領他走不善之道。
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 眼目緊合的，圖謀乖僻； 嘴唇緊閉的，成就邪惡。
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 白髮是榮耀的冠冕， 在公義的道上必能得着。
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 不輕易發怒的，勝過勇士； 治服己心的，強如取城。
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 籤放在懷裏， 定事由耶和華。
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
