< 箴言 12 >
1 喜愛管教的,就是喜愛知識; 恨惡責備的,卻是畜類。
Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
2 善人必蒙耶和華的恩惠; 設詭計的人,耶和華必定他的罪。
Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
4 才德的婦人是丈夫的冠冕; 貽羞的婦人如同朽爛在她丈夫的骨中。
Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
6 惡人的言論是埋伏流人的血; 正直人的口必拯救人。
Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
8 人必按自己的智慧被稱讚; 心中乖謬的,必被藐視。
Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
11 耕種自己田地的,必得飽食; 追隨虛浮的,卻是無知。
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
13 惡人嘴中的過錯是自己的網羅; 但義人必脫離患難。
Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
14 人因口所結的果子,必飽得美福; 人手所做的,必為自己的報應。
Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
15 愚妄人所行的,在自己眼中看為正直; 惟智慧人肯聽人的勸教。
Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 說出真話的,顯明公義; 作假見證的,顯出詭詐。
Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
18 說話浮躁的,如刀刺人; 智慧人的舌頭卻為醫人的良藥。
Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
20 圖謀惡事的,心存詭詐; 勸人和睦的,便得喜樂。
Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
22 說謊言的嘴為耶和華所憎惡; 行事誠實的,為他所喜悅。
Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
27 懶惰的人不烤打獵所得的; 殷勤的人卻得寶貴的財物。
Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.