< 箴言 11 >

1 詭詐的天平為耶和華所憎惡; 公平的法碼為他所喜悅。
Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
2 驕傲來,羞恥也來; 謙遜人卻有智慧。
Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
3 正直人的純正必引導自己; 奸詐人的乖僻必毀滅自己。
Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
4 發怒的日子資財無益; 惟有公義能救人脫離死亡。
Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
5 完全人的義必指引他的路; 但惡人必因自己的惡跌倒。
Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
6 正直人的義必拯救自己; 奸詐人必陷在自己的罪孽中。
Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
7 惡人一死,他的指望必滅絕; 罪人的盼望也必滅沒。
Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
8 義人得脫離患難, 有惡人來代替他。
Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
9 不虔敬的人用口敗壞鄰舍; 義人卻因知識得救。
Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
10 義人享福,合城喜樂; 惡人滅亡,人都歡呼。
Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
11 城因正直人祝福便高舉, 卻因邪惡人的口就傾覆。
Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
12 藐視鄰舍的,毫無智慧; 明哲人卻靜默不言。
Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
13 往來傳舌的,洩漏密事; 心中誠實的,遮隱事情。
Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
14 無智謀,民就敗落; 謀士多,人便安居。
Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
15 為外人作保的,必受虧損; 恨惡擊掌的,卻得安穩。
Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
16 恩德的婦女得尊榮; 強暴的男子得資財。
Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
17 仁慈的人善待自己; 殘忍的人擾害己身。
Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
18 惡人經營,得虛浮的工價; 撒義種的,得實在的果效。
Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
19 恆心為義的,必得生命; 追求邪惡的,必致死亡。
Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
20 心中乖僻的,為耶和華所憎惡; 行事完全的,為他所喜悅。
Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
21 惡人雖然連手,必不免受罰; 義人的後裔必得拯救。
Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
22 婦女美貌而無見識, 如同金環帶在豬鼻上。
Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
23 義人的心願盡得好處; 惡人的指望致干忿怒。
Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
24 有施散的,卻更增添; 有吝惜過度的,反致窮乏。
Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
25 好施捨的,必得豐裕; 滋潤人的,必得滋潤。
Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
26 屯糧不賣的,民必咒詛他; 情願出賣的,人必為他祝福。
Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
27 懇切求善的,就求得恩惠; 惟獨求惡的,惡必臨到他身。
Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
28 倚仗自己財物的,必跌倒; 義人必發旺,如青葉。
Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
29 擾害己家的,必承受清風; 愚昧人必作慧心人的僕人。
Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
30 義人所結的果子就是生命樹; 有智慧的,必能得人。
Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
31 看哪,義人在世尚且受報, 何況惡人和罪人呢?
Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.

< 箴言 11 >