彌迦書 7
1 哀哉！我好像夏天的果子已被收盡， 又像摘了葡萄所剩下的， 沒有一掛可吃的； 我心羨慕初熟的無花果。
Vai man, jo es esmu, kā kad koku augļi sakrāti, kā kad vīna ogas otru reiz nolasītas; neviena ķekara ko ēst, nevienas agrīnās vīģes, kas manai dvēselei gribās.
2 地上虔誠人滅盡； 世間沒有正直人； 各人埋伏，要殺人流血， 都用網羅獵取弟兄。
Dievbijīgie iznīkuši no zemes, un taisna nav cilvēku vidū; tie visnotaļ glūn uz asinīm, cits citam tie met tīklus.
3 他們雙手作惡； 君王徇情面，審判官要賄賂； 位分大的吐出惡意， 都彼此結聯行惡。
Abām rokām tie dara ļaunu cik spēdami; valdnieks prasa un soģis tiesā par maksu, un lielskungs izrunā savas sirds kārību, un tā tie to sapin.
4 他們最好的，不過是蒺藜； 最正直的，不過是荊棘籬笆。 你守望者說，降罰的日子已經來到。 他們必擾亂不安。
Tas labākais no tiem ir kā ērkšķis, un tas taisnākais kā ērkšķu krūms. Tavu sargu diena, tava piemeklēšana nāk - tad tie būs izsamisuši.
5 不要倚賴鄰舍； 不要信靠密友。 要守住你的口； 不要向你懷中的妻提說。
Neticat tuvākam un nepaļaujaties uz draugu; pasargi savas mutes durvis priekš tās, kas guļ tavā klēpī.
6 因為，兒子藐視父親； 女兒抗拒母親； 媳婦抗拒婆婆； 人的仇敵就是自己家裏的人。
Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret savu māti, vedekla pret savu vīra māti, cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājas ļaudis.
7 至於我，我要仰望耶和華， 要等候那救我的上帝； 我的上帝必應允我。
Bet es cerēšu uz To Kungu, es gaidīšu uz Dievu, savu Pestītāju; mans Dievs mani paklausīs.
8 我的仇敵啊，不要向我誇耀。 我雖跌倒，卻要起來； 我雖坐在黑暗裏， 耶和華卻作我的光。
Nepriecājies, mana ienaidniece! Kad es esmu kritis, es atkal celšos; kad es sēžu tumsībā, tad Tas Kungs ir mans gaišums.
9 我要忍受耶和華的惱怒； 因我得罪了他， 直等他為我辨屈，為我伸冤。 他必領我到光明中； 我必得見他的公義。
Es nesīšu Tā Kunga dusmību, jo es pret Viņu esmu grēkojis, tiekams Viņš iztiesās manu tiesas lietu un man nesīs tiesu. Viņš mani vedīs gaismā, es redzēšu ar prieku Viņa taisnību.
10 那時我的仇敵， 就是曾對我說「耶和華－你上帝在哪裏」的， 他一看見這事就被羞愧遮蓋。 我必親眼見他遭報； 他必被踐踏，如同街上的泥土。
Un mana ienaidniece to redzēs un taps apsegta ar kaunu, - kas uz mani saka: kur ir Tas Kungs, tavs Dievs? Manas acis redzēs, ka viņu samīs kā dubļus ielā.
11 以色列啊，日子必到， 你的牆垣必重修； 到那日，你的境界必開展。
Nāks diena, tad tavi mūri taps uzcelti, tanī dienā robeža tālu sniegsies.
12 當那日，人必從亞述， 從埃及的城邑， 從埃及到大河， 從這海到那海， 從這山到那山， 都歸到你這裏。
Tanī dienā pie tevis nāks no Asura un Ēģiptes pilsētām, un no Ēģiptes līdz lielupei, un no vienas jūras līdz otrai un no viena kalna līdz otram.
13 然而，這地因居民的緣故， 又因他們行事的結果，必然荒涼。
Bet zeme taps postā savu iedzīvotāju dēļ, viņu darba augļu dēļ.
14 求耶和華在迦密山的樹林中， 用你的杖牧放你獨居的民， 就是你產業的羊群。 求你容他們在巴珊和基列得食物，像古時一樣。
Tu tad gani Savus ļaudis ar Savu zizli, Savas mantības ganāmo pulku, kas savrup dzīvo Karmeļa mežā; lai tie gana pa Basanu un Gileādu tā kā vecos laikos.
15 耶和華說： 我要把奇事顯給他們看， 好像出埃及地的時候一樣。
Es tiem likšu brīnumus redzēt, kā tanīs dienās, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes.
16 列國看見這事就必為自己的勢力慚愧； 他們必用手摀口，掩耳不聽。
Pagāni to redzēs un taps kaunā ar visu savu varu, tie roku liks uz muti, viņu ausis taps kurlas.
17 他們必舔土如蛇， 又如土中腹行的物， 戰戰兢兢地出他們的營寨。 他們必戰懼投降耶和華， 也必因我們的上帝而懼怕。
Tie laizīs pīšļus kā čūska, kā zemes tārpi tie trīcēs savās pilīs, tie bīsies To Kungu, mūsu Dievu, un baiļosies no Tevis.
18 上帝啊，有何神像你，赦免罪孽， 饒恕你產業之餘民的罪過， 不永遠懷怒，喜愛施恩？
Kur ir tāds Dievs kā Tu? Kas piedod noziegumu un pamet pārkāpumu Savas mantības atlikušiem; Viņš nepatur Savu dusmību mūžīgi, jo Viņam ir labs prāts žēlot.
19 必再憐憫我們， 將我們的罪孽踏在腳下， 又將我們的一切罪投於深海。
Viņš atkal par mums apžēlosies, Viņš deldēs mūsu noziegumus. Tiešām, Tu visus viņu grēkus metīsi jūras dziļumos.
20 你必按古時起誓應許我們列祖的話， 向雅各發誠實， 向亞伯拉罕施慈愛。
Jēkabam Tu parādīsi uzticību, Ābrahāmam žēlastību, ko mūsu tēviem esi zvērējis no vecām dienām.
