耶利米哀歌 4
1 黃金何其失光！ 純金何其變色！ 聖所的石頭倒在各市口上。
Kā zeltam spožums zudis un šķīstam zeltam jaukums, svētās vietas akmeņi izkaisīti visos ielu stūros!
2 錫安寶貴的眾子好比精金， 現在何竟算為窯匠手所做的瓦瓶？
Ciānas dārgie bērni, kas bija līdzīgi šķīstam zeltam, kā tie nu top turēti par māla traukiem, par podnieka rokas darbu!
3 野狗尚且把奶乳哺其子， 我民的婦人倒成為殘忍， 好像曠野的鴕鳥一般。
Pat zvēri dod krūti un zīdina savus bērnus; bet manas tautas meita palikusi nežēlīga, tā kā strausi tuksnesī.
4 吃奶孩子的舌頭因乾渴貼住上膛； 孩童求餅，無人擘給他們。
Zidama bērna mēle līp pie zoda no tvīkšanas, bērniņi prasa maizes, bet neviena nav, kas tiem to lauž.
5 素來吃美好食物的， 現今在街上變為孤寒； 素來臥朱紅褥子的， 現今躺臥糞堆。
Kas gardumus ēda, nu pamirst pa ielām; kas purpurā uzaudzināti, tie nu apkampj mēslus.
6 都因我眾民的罪孽比所多瑪的罪還大； 所多瑪雖然無人加手於她， 還是轉眼之間被傾覆。
Un manas tautas meitas noziegums ir lielāks, nekā Sodomas grēki, kas piepeši tapa apgāzta, nevienam nepieliekot rokas.
7 錫安的貴冑素來比雪純淨， 比奶更白； 他們的身體比紅寶玉更紅， 像光潤的藍寶石一樣。
Viņas lielkungi bija spožāki nekā sniegs un baltāki nekā piens, viņu ģīmis bija sārtāks nekā krelles, tie bija skaisti kā safīrs.
8 現在他們的面貌比煤炭更黑， 以致在街上無人認識； 他們的皮膚緊貼骨頭， 枯乾如同槁木。
Bet nu viņu ģīmis tumšāks nekā melnums, ka tos nepazīst uz ielām; un viņu āda līp pie viņu kauliem, - tā ir izkaltusi kā malka.
9 餓死的不如被刀殺的， 因為這是缺了田間的土產， 就身體衰弱，漸漸消滅。
Zobena nokautie ir jo laimīgi nekā bada nokautie, jo šie pamirst kā nodurti, tādēļ ka nav zemes augļu.
10 慈心的婦人，當我眾民被毀滅的時候， 親手煮自己的兒女作為食物。
Žēlīgu sievu rokas vārījušas savus bērnus, tie viņām bijuši par barību manas tautas meitas postā.
11 耶和華發怒成就他所定的， 倒出他的烈怒； 在錫安使火着起， 燒毀錫安的根基。
Tas Kungs izdarījis Savu bardzību, Viņš izgāzis Savas dusmības karstumu un Ciānā iededzinājis uguni, kas aprijis viņas pamatus.
12 地上的君王和世上的居民都不信 敵人和仇敵能進耶路撒冷的城門。
To nebija ticējuši zemes ķēniņi, nedz kāds no pasaules iedzīvotājiem, ka pretinieki un ienaidnieki ieies pa Jeruzālemes vārtiem.
13 這都因她先知的罪惡和祭司的罪孽； 他們在城中流了義人的血。
Bet tas noticis viņas praviešu grēku dēļ, viņas priesteru noziegumu dēļ, tie viņas vidū izlējuši taisno asinis.
14 他們在街上如瞎子亂走， 又被血玷污， 以致人不能摸他們的衣服。
Tie skraidīja šurp un turp kā akli pa ielām, sagānīti asinīm, tā ka nevarēja aizskart viņu drēbes.
15 人向他們喊着說： 不潔淨的，躲開，躲開！ 不要挨近我！ 他們逃走飄流的時候， 列國中有人說： 他們不可仍在這裏寄居。
Un tiem sauca: atkāpjaties, jūs nešķīstie, atkāpjaties, atkāpjaties, neaizskariet nekā! Kad tie nu skrēja, maldījās, tad starp pagāniem sacīja: tiem vairs ilgāki nebūs mist.
16 耶和華發怒，將他們分散， 不再眷顧他們； 人不重看祭司，也不厚待長老。
Tā Kunga dusmība tos izkaisījusi, Viņš tos vairs neuzlūkos; tie priesterus nav cienījuši un vecus nav žēlojuši.
17 我們仰望人來幫助， 以致眼目失明，還是枉然； 我們所盼望的，竟盼望一個不能救人的國！
Mūsu acis vēl īgst, skatīdamās pēc mūsu palīga, kas veltīgs, mēs gaidīt gaidām uz tautu, kas nevar izglābt.
18 仇敵追趕我們的腳步像打獵的， 以致我們不敢在自己的街上行走。 我們的結局臨近； 我們的日子滿足； 我們的結局來到了。
Tie mūsu pēdas dzinuši, ka nevarējām staigāt pa savām ielām; mūsu gals ir tuvu, mūsu dienas ir pagalam, jo mūsu gals atnācis.
19 追趕我們的比空中的鷹更快； 他們在山上追逼我們， 在曠野埋伏，等候我們。
Mūsu dzinēji bijuši čaklāki nekā ērgļi apakš debess, tie mūs vajājuši pa kalniem, tuksnesī tie mums likuši valgus.
20 耶和華的受膏者好比我們鼻中的氣， 在他們的坑中被捉住； 我們曾論到他說： 我們必在他蔭下， 在列國中存活。
Tā Kunga svaidītais, uz ko mūsu dzīvība stāvēja, ir gūstīts viņu bedrē, par ko sacījām: apakš viņa ēnas dzīvosim starp pagāniem.
21 住烏斯地的以東民哪，只管歡喜快樂； 苦杯也必傳到你那裏； 你必喝醉，以致露體。
Priecājies un līksmojies, Edoma meita, Uc zemes iedzīvotāja! Tomēr tas biķeris nāks pie tevis arīdzan, tu piedzersies un tapsi kaunā.
22 錫安的民哪，你罪孽的刑罰受足了， 耶和華必不使你再被擄去。 以東的民哪，他必追討你的罪孽， 顯露你的罪惡。
Tavs noziegums ir deldēts, Ciānas meita, Viņš tevi vairs neliks aizvest. Bet tavu noziegumu, Edoma meita, Viņš piemeklēs, tavus grēkus Viņš atklās.
