< 約伯記 4 >
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 人若想與你說話,你就厭煩嗎? 但誰能忍住不說呢?
Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
4 你的言語曾扶助那將要跌倒的人; 你又使軟弱的膝穩固。
Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
5 但現在禍患臨到你,你就昏迷, 挨近你,你便驚惶。
Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
6 你的倚靠不是在你敬畏上帝嗎? 你的盼望不是在你行事純正嗎?
Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
7 請你追想:無辜的人有誰滅亡? 正直的人在何處剪除?
Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
9 上帝一出氣,他們就滅亡; 上帝一發怒,他們就消沒。
Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
10 獅子的吼叫和猛獅的聲音盡都止息; 少壯獅子的牙齒也都敲掉。
Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
12 我暗暗地得了默示; 我耳朵也聽其細微的聲音。
Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
16 那靈停住, 我卻不能辨其形狀; 有影像在我眼前。 我在靜默中聽見有聲音說:
Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
17 必死的人豈能比上帝公義嗎? 人豈能比造他的主潔淨嗎?
Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
19 何況那住在土房、根基在塵土裏、 被蠹蟲所毀壞的人呢?
Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
21 他帳棚的繩索豈不從中抽出來呢? 他死,且是無智慧而死。
Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.