< 約伯記 37 >

1 因此我心戰兢, 從原處移動。
Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
2 聽啊,上帝轟轟的聲音 是他口中所發的響聲。
Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
3 他發響聲震遍天下, 發電光閃到地極。
Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
4 隨後人聽見有雷聲轟轟,大發威嚴, 雷電接連不斷。
Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
5 上帝發出奇妙的雷聲; 他行大事,我們不能測透。
Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
6 他對雪說:要降在地上; 對大雨和暴雨也是這樣說。
Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
7 他封住各人的手, 叫所造的萬人都曉得他的作為。
Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
8 百獸進入穴中, 臥在洞內。
Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
9 暴風出於南宮; 寒冷出於北方。
No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
10 上帝噓氣成冰; 寬闊之水也都凝結。
Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
11 他使密雲盛滿水氣, 布散電光之雲;
Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
12 這雲是藉他的指引游行旋轉, 得以在全地面上行他一切所吩咐的,
Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
13 或為責罰,或為潤地, 或為施行慈愛。
Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
14 約伯啊,你要留心聽, 要站立思想上帝奇妙的作為。
Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
15 上帝如何吩咐這些, 如何使雲中的電光照耀,你知道嗎?
Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
16 雲彩如何浮於空中, 那知識全備者奇妙的作為,你知道嗎?
Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
17 南風使地寂靜, 你的衣服就如火熱,你知道嗎?
Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
18 你豈能與上帝同鋪穹蒼嗎? 這穹蒼堅硬,如同鑄成的鏡子。
Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
19 我們愚昧不能陳說; 請你指教我們該對他說甚麼話。
Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
20 人豈可說:我願與他說話? 豈有人自願滅亡嗎?
Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
21 現在有雲遮蔽,人不得見穹蒼的光亮; 但風吹過,天又發晴。
Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
22 金光出於北方, 在上帝那裏有可怕的威嚴。
No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
23 論到全能者,我們不能測度; 他大有能力,有公平和大義, 必不苦待人。
To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
24 所以,人敬畏他; 凡自以為心中有智慧的人,他都不顧念。
Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.

< 約伯記 37 >