約伯記 16
1 約伯回答說：
Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
2 這樣的話我聽了許多； 你們安慰人，反叫人愁煩。
Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
3 虛空的言語有窮盡嗎？ 有甚麼話惹動你回答呢？
Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
4 我也能說你們那樣的話； 你們若處在我的境遇， 我也會聯絡言語攻擊你們， 又能向你們搖頭。
Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
5 但我必用口堅固你們， 用嘴消解你們的憂愁。
Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
6 我雖說話，憂愁仍不得消解； 我雖停住不說，憂愁就離開我嗎？
Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
7 但現在上帝使我困倦， 使親友遠離我，
Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
8 又抓住我，作見證攻擊我； 我身體的枯瘦也當面見證我的不是。
Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
9 主發怒撕裂我，逼迫我， 向我切齒； 我的敵人怒目看我。
Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
10 他們向我開口， 打我的臉羞辱我， 聚會攻擊我。
Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
11 上帝把我交給不敬虔的人， 把我扔到惡人的手中。
Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
12 我素來安逸，他折斷我， 掐住我的頸項，把我摔碎， 又立我為他的箭靶子。
Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
13 他的弓箭手四面圍繞我； 他破裂我的肺腑，並不留情， 把我的膽傾倒在地上，
Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
14 將我破裂又破裂， 如同勇士向我直闖。
Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
15 我縫麻布在我皮膚上， 把我的角放在塵土中。
Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
16 我的臉因哭泣發紫， 在我的眼皮上有死蔭。
Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
17 我的手中卻無強暴； 我的祈禱也是清潔。
Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
18 地啊，不要遮蓋我的血！ 不要阻擋我的哀求！
Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
19 現今，在天有我的見證， 在上有我的中保。
Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
20 我的朋友譏誚我， 我卻向上帝眼淚汪汪。
Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
21 願人得與上帝辯白， 如同人與朋友辯白一樣；
Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
22 因為再過幾年， 我必走那往而不返之路。
Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
