以賽亞書 36
1 希西家王十四年，亞述王西拿基立上來攻擊猶大的一切堅固城，將城攻取。
Un notikās ķēniņa Hizkijas četrpadsmitā gadā, tad Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret visām stiprām Jūda pilsētām un tās uzņēma.
2 亞述王從拉吉差遣拉伯沙基率領大軍往耶路撒冷，到希西家王那裏去。他就站在上池的水溝旁，在漂布地的大路上。
Un Asīrijas ķēniņš sūtīja Rabzaku no Laķisa uz Jeruzālemi pie ķēniņa Hizkijas ar varen lielu karaspēku, un viņš stāvēja pie augšēja dīķa grāvjiem, vadmalnieka tīruma ceļa malā.
3 於是希勒家的兒子家宰以利亞敬，並書記舍伯那和亞薩的兒子史官約亞，出來見拉伯沙基。
Tad pie viņa izgāja nama uzraugs Elijaķims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna, un kanclers Joaks, Asafa dēls.
4 拉伯沙基對他們說：「你們去告訴希西家說，亞述大王如此說：『你所倚靠的有甚麼可仗賴的呢？
Un Rabzakus uz tiem sacīja: sakāt jel Hizkijam: Tā saka tas lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: Kas tas tāds patvērums, uz ko tu paļaujies?
5 你說，有打仗的計謀和能力，我看不過是虛話。你到底倚靠誰才背叛我呢？
Es saku: tas ir tukšs vārds, ka diezgan esot padoma un spēka uz karu; uz ko tad tu paļaujies, ka tu no manis esi atkritis?
6 看哪，你所倚靠的埃及是那壓傷的葦杖，人若靠這杖，就必刺透他的手。埃及王法老向一切倚靠他的人也是這樣。
Redzi, tu paļaujies uz to salūzušo niedri, uz Ēģipti. Kas uz to atspiežas, tam tā ies rokā un to pārdurs. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas.
7 你若對我說：我們倚靠耶和華－我們的上帝。希西家豈不是將上帝的邱壇和祭壇廢去，且對猶大和耶路撒冷的人說：你們當在這壇前敬拜嗎？
Bet ja tu uz mani saki: Mēs paļaujamies uz To Kungu, savu Dievu, - vai tas nav tas pats, kam kalnus un altārus Hizkija ir nopostījis un sacījis uz Jūdu un Jeruzālemi: priekš šī altāra še jums būs pielūgt?
8 現在你把當頭給我主亞述王，我給你二千匹馬，看你這一面騎馬的人夠不夠。
Nu tad, noderi jel ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divtūkstoš zirgus, ja tev ir jātnieki, ko tiem likt virsū.
9 若不然，怎能打敗我主臣僕中最小的軍長呢？你竟倚靠埃及的戰車馬兵嗎？
Kā tad tu varēsi atsist atpakaļ vienu pašu virsnieku no mana kunga vismazākiem kalpiem? Bet tu paļaujies uz Ēģipti, ratu un jātnieku dēļ.
10 現在我上來攻擊毀滅這地，豈沒有耶和華的意思嗎？耶和華吩咐我說，你上去攻擊毀滅這地吧！』」
Vai tad nu es bez Tā Kunga esmu cēlies pret šo zemi, to izpostīt? Tas Kungs uz mani sacījis: Celies pret šo zemi un izposti to!
11 以利亞敬、舍伯那、約亞對拉伯沙基說：「求你用亞蘭言語和僕人說話，因為我們懂得；不要用猶大言語和我們說話，達到城上百姓的耳中。」
Tad Elijaķims un Šebna un Joāks sacīja uz Rabzaku: Runā jel ar saviem kalpiem sīriski, mēs to gan protam, un nerunā ar mums jūdiski priekš šo ļaužu ausīm, kas ir uz mūra.
12 拉伯沙基說：「我主差遣我來，豈是單對你和你的主說這些話嗎？不也是對這些坐在城上、要與你們一同吃自己糞喝自己尿的人說嗎？」
Bet Rabzakus sacīja: Vai mans kungs mani sūtījis pie tava kunga un pie tevis, šos vārdus runāt, vai ne pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra, kam līdz ar jums būs jāēd savi sūdi un jādzer savi mīzali?
13 於是，拉伯沙基站着，用猶大言語大聲喊着說：「你們當聽亞述大王的話。
Un Rabzakus nostājās un sauca ar stipru balsi jūdiski un sacīja: klausāties tā lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus!
14 王如此說：『你們不要被希西家欺哄了，因他不能拯救你們。
Tā saka ķēniņš: Lai Hizkija jūs neapmāna, jo viņš jūs nevarēs izglābt.
15 也不要聽希西家使你們倚靠耶和華說：耶和華必要拯救我們，這城必不交在亞述王的手中。』
Lai arī Hizkija jums nedara cerību uz To Kungu, sacīdams: tiešām, Tas Kungs mūs izglābs, šī pilsēta netaps dota Asīrijas ķēniņa rokā!
16 不要聽希西家的話，因亞述王如此說：『你們要與我和好。出來投降我，各人就可以吃自己葡萄樹和無花果樹的果子，喝自己井裏的水。
Neklausāties uz Hizkiju. Jo tā saka Asīrijas ķēniņš: Deriet ar mani mieru un nākat pie manis ārā, tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un ikviens no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,
17 等我來領你們到一個地方，與你們本地一樣，就是有五穀和新酒之地，有糧食和葡萄園之地。
Kamēr es nākšu, un jūs aizvedīšu tādā zemē, kā jūsu zeme, zeme, kur ir labība un vīns, zeme, kur ir maize un vīna dārzi.
18 你們要謹防，恐怕希西家勸導你們說：耶和華必拯救我們。列國的神有哪一個救他本國脫離亞述王的手呢？
Lai Hizkija jūs nepieviļ, sacīdams: Tas Kungs mūs izglābs! Vai gan pagānu dievi ikviens savu zemi izglābuši no Asīrijas ķēniņa rokas?
19 哈馬和亞珥拔的神在哪裏呢？西法瓦音的神在哪裏呢？他們曾救撒馬利亞脫離我的手嗎？
Kur ir Hamatas un Arpadas dievi, kur ir Sefarvaimas dievi? Vai tie gan Samariju izglābuši no manas rokas?
20 這些國的神有誰曾救自己的國脫離我的手呢？難道耶和華能救耶路撒冷脫離我的手嗎？』」
Kurš no visiem šo zemju dieviem savu zemi izglābis no manas rokas? Kā tad Tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?
21 百姓靜默不言，並不回答一句，因為王曾吩咐說：「不要回答他。」
Bet tie cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: Jums nebūs viņam atbildēt.
22 當下希勒家的兒子家宰以利亞敬和書記舍伯那，並亞薩的兒子史官約亞，都撕裂衣服，來到希西家那裏，將拉伯沙基的話告訴了他。
Tad nama uzraugs Elijaķims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un kanclers Joaks, Asafa dēls, nāca pie Hizkijas ar saplēstām drēbēm un viņam stāstīja Rabzakus vārdus.
