哈巴谷書 3
1 先知哈巴谷的禱告，調用流離歌。
Pravieša Habakuka lūgšana, pēc augstas dziesmas dziedama: Kungs, kad es dzirdēju Tavu slavu, tad es izbijos.
2 耶和華啊，我聽見你的名聲就懼怕。 耶和華啊，求你在這些年間復興你的作為， 在這些年間顯明出來； 在發怒的時候以憐憫為念。
Kungs, tas ir Tavs darbs, izdari to gadiem ritot, gadiem ritot dari to zināmu. Dusmībā piemini žēlastību.
3 上帝從提幔而來； 聖者從巴蘭山臨到。 (細拉) 他的榮光遮蔽諸天； 頌讚充滿大地。
Dievs nāk no Tēmana un tas Svētais no Pārana kalniem. (Sela) Viņa augstība apklāj debesis, un zeme ir pilna Viņa slavas.
4 他的輝煌如同日光； 從他手裏射出光線， 在其中藏着他的能力。
Un spožums atspīd kā (saules) gaisma un stari Viņam abējās pusēs, un tur Viņa spēcība slēpjās.
5 在他前面有瘟疫流行； 在他腳下有熱症發出。
Viņa priekšā iet mēris, un sērga uz viņa pēdām.
6 他站立，量了大地， 觀看，趕散萬民。 永久的山崩裂； 長存的嶺塌陷； 他的作為與古時一樣。
Viņš stāv un satrīcina zemi, Viņš skatās un biedina tautas, mūžīgie kalni šķīst, vecu vecie pakalni grimst; Viņš staigā mūžības ceļus.
7 我見古珊的帳棚遭難， 米甸的幔子戰兢。
Es redzēju Moru ļaužu teltis postā un Midijaniešu dzīvokļus drebam.
8 耶和華啊，你乘在馬上， 坐在得勝的車上， 豈是不喜悅江河、 向江河發怒氣、 向洋海發憤恨嗎？
Vai Tu par upēm esi apskaities, ak Kungs, vai Tev dusmas par ūdeņiem, vai Tev bardzība par jūru, ka Tu brauci ar Saviem zirgiem uz Saviem glābšanas ratiem?
9 你的弓全然顯露， 向眾支派所起的誓都是可信的。 (細拉) 你以江河分開大地。
Tavs stops izvilkts spīd, rīkste, vārdos zvērēta (Sela) Zemi Tu skaldi upēs.
10 山嶺見你，無不戰懼； 大水氾濫過去， 深淵發聲，洶湧翻騰。
Kalni Tevi ierauga, un tiem paliek bail, ūdens plūdi plūst, dziļums kauc, un augsti paceļ savas rokas.
11 因你的箭射出發光， 你的槍閃出光耀， 日月都在本宮停住。
Saule un mēness paliek stāvot savā mājoklī, Tavām bultām šaujoties un spīdot, Taviem šķēpiem spīdot un zibot.
12 你發忿恨通行大地， 發怒氣責打列國，如同打糧。
Dusmībā Tu samini zemi, bardzībā Tu sadragā tautas.
13 你出來要拯救你的百姓， 拯救你的受膏者， 打破惡人家長的頭， 露出他的腳，直到頸項。 (細拉)
Tu izej, glābt Savus ļaudis, glābt Savu svaidīto, Tu satrieci bezdievīgā nama galvu, atsegdams pamatu līdz pat kaklam. (Sela)
14 你用敵人的戈矛刺透他戰士的頭； 他們來如旋風，要將我們分散。 他們所喜愛的是暗中吞吃貧民。
Ar viņa paša šķēpiem Tu satrieci viņa karavīru galvu, kas kā vētra nāk, mani izkaisīt, kam prieks, nabagu aprīt slepenībā.
15 你乘馬踐踏紅海， 就是踐踏洶湧的大水。
Tu jāji ar saviem zirgiem pa jūru, pa varenu ūdeņu plūdiem.
16 我聽見耶和華的聲音， 身體戰兢，嘴唇發顫， 骨中朽爛； 我在所立之處戰兢。 我只可安靜等候災難之日臨到， 犯境之民上來。
Kad es to dzirdēju, tad manas iekšas trīcēja, no tās balss drebēja manas lūpas; puveši nāk manos kaulos, es trīcu savā vietā, ka man klusu jāgaida tā bēdu diena, kad celsies pret tiem ļaudīm, kas tos spaidīs.
17 雖然無花果樹不發旺， 葡萄樹不結果， 橄欖樹也不效力， 田地不出糧食， 圈中絕了羊， 棚內也沒有牛；
Ja vīģes koks nezaļos, un augļu nebūs vīna kokam; eļļas koka augums nepiepilda cerības, un tīrumi nenes barību, avis izzudušas no ganībām un lopa nav laidaros.
18 然而，我要因耶和華歡欣， 因救我的上帝喜樂。
Bet tomēr es priecāšos iekš Tā Kunga, es līksmošos iekš Dieva, sava Pestītāja.
19 主耶和華是我的力量； 他使我的腳快如母鹿的蹄， 又使我穩行在高處。 這歌交與伶長，用絲弦的樂器。
Tas Kungs Dievs ir mans stiprums, viņš dara man kājas kā stirnām un mani vedīs pa maniem kalniem. - Dziedātāju vadonim uz manām koklēm.
