創世記 41
1 過了兩年，法老做夢，夢見自己站在河邊，
Un pēc diviem gadiem Faraons redzēja sapni un redzi, viņš stāvēja upes malā.
2 有七隻母牛從河裏上來，又美好又肥壯，在蘆荻中吃草。
Un redzi, no upes izkāpa septiņas govis krāšņu augumu un treknām miesām, un tās ganījās niedrēs.
3 隨後又有七隻母牛從河裏上來，又醜陋又乾瘦，與那七隻母牛一同站在河邊。
Un redzi, septiņas citas govis izkāpa pēc šīm no upes, nejauku augumu un liesām miesām, un piestājās pie tām citām govīm upes malā.
4 這又醜陋又乾瘦的七隻母牛吃盡了那又美好又肥壯的七隻母牛。法老就醒了。
Un tās govis nejauku izskatu un liesām miesām ierija tās septiņas treknās govis krāšņu izskatu; - tad Faraons atmodās.
5 他又睡着，第二回做夢，夢見一棵麥子長了七個穗子，又肥大又佳美，
Pēc viņš atkal aizmiga un sapņoja otrkārt. Un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, briedušas un brangas.
6 隨後又長了七個穗子，又細弱又被東風吹焦了。
Un redzi, septiņas tievas un austriņa kaltētas vārpas radās pēc tām.
7 這細弱的穗子吞了那七個又肥大又飽滿的穗子。法老醒了，不料是個夢。
Un tās tievās vārpas ierija tās septiņas briedušās un pilnās vārpas. Tad Faraons atmodās, un redzi, tas bija sapnis.
8 到了早晨，法老心裏不安，就差人召了埃及所有的術士和博士來；法老就把所做的夢告訴他們，卻沒有人能給法老圓解。
Un notikās no rīta, tad viņš bija bēdīgs savā garā, un sūtīja un aicināja visus ēģiptiešu zīlniekus un visus gudros, kas tur bija, un Faraons tiem teica savus sapņus, bet neviena nebija, kas tos Faraonam izstāstītu.
9 那時酒政對法老說：「我今日想起我的罪來。
Tad dzēriena devēju virsnieks runāja uz Faraonu un sacīja: es pieminu šodien savu noziegumu.
10 從前法老惱怒臣僕，把我和膳長下在護衛長府內的監裏。
Kad Faraons bija apskaities par saviem kalpiem un mani ielika cietumā, sargu virsnieka namā, mani un maizes cepēju virsnieku,
11 我們二人同夜各做一夢，各夢都有講解。
Tad mums bija vienā naktī sapnis, ikvienam savs sapnis, savādi izstāstāms.
12 在那裏同着我們有一個希伯來的少年人，是護衛長的僕人，我們告訴他，他就把我們的夢圓解，是按着各人的夢圓解的。
Un tur bija pie mums viens Ebreju jauneklis, sargu virsnieka kalps, un mēs tam tos pasacījām, un viņš mums mūsu sapņus izstāstīja, ikvienam tas to izstāstīja pēc viņa sapņošanas.
13 後來正如他給我們圓解的成就了：我官復原職，膳長被掛起來了。」
Un kā tas mums ir izstāstījis, tāpat tas noticis; mani Faraons atkal iecēlis manā vietā un viņu pakāris.
14 法老遂即差人去召約瑟，他們便急忙帶他出監，他就剃頭，刮臉，換衣裳，進到法老面前。
Tad Faraons sūtīja un aicināja Jāzepu, un tie tam ātri lika iziet no bedres, un viņš apcirpās un apvilka citas drēbes un nāca pie Faraona.
15 法老對約瑟說：「我做了一夢，沒有人能解；我聽見人說，你聽了夢就能解。」
Tad Faraons sacīja uz Jāzepu: es esmu sapņojis sapni, un neviena nav, kas to izstāsta; bet es esmu dzirdējis par tevi sakām, kad tu sapni dzirdot, tad tu to varot izstāstīt.
16 約瑟回答法老說：「這不在乎我，上帝必將平安的話回答法老。」
Un Jāzeps atbildēja Faraonam un sacīja: tas nestāv pie manis; Dievs Faraonam sludinās labu.
17 法老對約瑟說：「我夢見我站在河邊，
Un Faraons sacīja uz Jāzepu: redzi, es sapnī stāvēju upes malā.
18 有七隻母牛從河裏上來，又肥壯又美好，在蘆荻中吃草。
Un redzi, tur izkāpa no upes septiņas govis treknām miesām un krāšņu izskatu un ganījās niedrēs.
19 隨後又有七隻母牛上來，又軟弱又醜陋又乾瘦，在埃及遍地，我沒有見過這樣不好的。
Un redzi, septiņas citas govis izkāpa pēc tām, liesu un ļoti nejauku augumu un izdēdējušām miesām, es tik nejaukas, kā šās, visā Ēģiptes zemē neesmu redzējis.
20 這又乾瘦又醜陋的母牛吃盡了那以先的七隻肥母牛，
Un tās izdēdējušās un nejaukās govis ierija tās septiņas pirmās treknās govis.
21 吃了以後卻看不出是吃了，那醜陋的樣子仍舊和先前一樣。我就醒了。
Un kad tās no viņām bija ierītas, nevarēja manīt, ka tās bija viņu iekšās, un tās izskatījās nejaukas tāpat kā papriekš. Tad es atmodos.
22 我又夢見一棵麥子，長了七個穗子，又飽滿又佳美，
Pēc tam es redzēju savā sapnī, un redzi, septiņas vārpas izauga no viena stiebra, pilnas un brangas.
23 隨後又長了七個穗子，枯槁細弱，被東風吹焦了。
Un redzi, septiņas sakaltušas, tievas un austriņa kaltētas vārpas izplauka pēc tām.
24 這些細弱的穗子吞了那七個佳美的穗子。我將這夢告訴了術士，卻沒有人能給我解說。」
Un tās septiņas tievās vārpas ierija tās septiņas brangās vārpas. Un es to tiem zīlniekiem esmu teicis, bet neviena nav, kas to var izstāstīt.
25 約瑟對法老說：「法老的夢乃是一個。上帝已將所要做的事指示法老了。
Tad Jāzeps sacīja uz Faraonu. Faraona sapņi ir vienādi. Dievs Faraonam ir darījis zināmu, ko Viņš apņēmies darīt.
26 七隻好母牛是七年，七個好穗子也是七年；這夢乃是一個。
Tās septiņas krāšņās govis ir septiņi gadi, un tās septiņas brangās vārpas ir septiņi gadi, - tie sapņi ir vienādi.
27 那隨後上來的七隻又乾瘦又醜陋的母牛是七年，那七個虛空、被東風吹焦的穗子也是七年，都是七個荒年。
Un tās septiņas izdēdējušās un nejaukās govis, kas pēc tām izkāpa, ir septiņi gadi, un tās septiņas tievās un austriņa kaltētās vārpas būs septiņi bada gadi.
28 這就是我對法老所說，上帝已將所要做的事顯明給法老了。
Šis ir tas vārds, ko es uz Faraonu esmu runājis: Dievs Faraonam ir parādījis, ko Viņš apņēmies.
29 埃及遍地必來七個大豐年，
Redzi, septiņi it auglīgi gadi nāks pār visu Ēģiptes zemi.
30 隨後又要來七個荒年，甚至在埃及地都忘了先前的豐收，全地必被饑荒所滅。
Bet pēc tiem nāks septiņi bada gadi; tad tas pilnums Ēģiptes zemē taps aizmirsts, un bads klaji apēdīs zemi.
31 因那以後的饑荒甚大，便不覺得先前的豐收了。
Un to pilnumu vairs nemanīs tai zemē aiz tā bada pēc tam, jo tas būs pārlieku grūts.
32 至於法老兩回做夢，是因上帝命定這事，而且必速速成就。
Un, ka tas sapnis Faraonam divreiz ir rādījies, tas ir tāpēc, ka Dievs to stipri apņēmies un Dievs steigšus to darīs.
33 所以，法老當揀選一個有聰明有智慧的人，派他治理埃及地。
Un nu lai Faraons lūko pēc viena prātīga un gudra vīra un to lai ieceļ pār Ēģiptes zemi.
34 法老當這樣行，又派官員管理這地。當七個豐年的時候，征收埃及地的五分之一，
Lai Faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi un lai ņem piekto tiesu no Ēģiptes zemes pa tiem septiņiem bagātiem gadiem, un lai tie sakrāj visādu barību pa šiem nākamiem auglīgiem gadiem.
35 叫他們把將來豐年一切的糧食聚斂起來，積蓄五穀，收存在各城裏做食物，歸於法老的手下。
Un lai tie saber labību apakš Faraona rokas par barību pilsētā, un lai to paglabā.
36 所積蓄的糧食可以防備埃及地將來的七個荒年，免得這地被饑荒所滅。」
Tad būs barība zemei par padomu, kamēr tie septiņi bada gadi būs Ēģiptes zemē, ka zeme no bada netop izdeldēta.
37 法老和他一切臣僕都以這事為妙。
Un šie vārdi patika Faraonam un visiem viņa kalpiem.
38 法老對臣僕說：「像這樣的人，有上帝的靈在他裏頭，我們豈能找得着呢？」
Un Faraons sacīja uz saviem kalpiem: kur mēs atrastu tādu vīru, iekš kā ir Dieva Gars?
39 法老對約瑟說：「上帝既將這事都指示你，可見沒有人像你這樣有聰明有智慧。
Tad Faraons sacīja uz Jāzepu: tāpēc ka Dievs tev visas šīs lietas ir darījis zināmas, nav neviena tik prātīga un gudra, kā tu.
40 你可以掌管我的家；我的民都必聽從你的話。惟獨在寶座上我比你大。」
Tev būs būt pār manu namu, un visiem maniem ļaudīm būs klausīt tavam vārdam; pēc tā goda krēsla vien es būšu lielāks nekā tu.
41 法老又對約瑟說：「我派你治理埃及全地。」
Un Faraons sacīja uz Jāzepu: redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi.
42 法老就摘下手上打印的戒指，戴在約瑟的手上，給他穿上細麻衣，把金鍊戴在他的頸項上，
Un Faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un to apģērba ar dārga audekla drēbēm un apkāra zelta ķēdes ap viņa kaklu,
43 又叫約瑟坐他的副車，喝道的在前呼叫說：「跪下。」這樣，法老派他治理埃及全地。
Un tam lika braukt uz saviem otrajiem ratiem, kas viņam bija, un viņa priekšā sauca: klanāties! Un viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi.
44 法老對約瑟說：「我是法老，在埃及全地，若沒有你的命令，不許人擅自辦事。」
Un Faraons sacīja uz Jāzepu: es esmu Faraons, tomēr bez tavas ziņas nevienam ne roku, ne kāju nebūs pacelt visā Ēģiptes zemē.
45 法老賜名給約瑟，叫撒發那忒‧巴內亞，又將安城的祭司波提非拉的女兒亞西納給他為妻。約瑟就出去巡行埃及地。
Un Faraons Jāzepu nosauca Capnat-Paneak (pasaules glābējs) un tam deva par sievu Asnatu, Potifera, Onna priestera, meitu. Un Jāzeps devās ceļā pa visu Ēģiptes zemi.
46 約瑟見埃及王法老的時候年三十歲。他從法老面前出去，遍行埃及全地。
Un Jāzeps bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš priekš Ēģiptes ķēniņa Faraona stāvēja. Un Jāzeps aizgāja no Faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.
47 七個豐年之內，地的出產極豐極盛，
Un zeme tanīs septiņos bagātos gados izdeva bagātus augļus.
48 約瑟聚斂埃及地七個豐年一切的糧食，把糧食積存在各城裏；各城周圍田地的糧食都積存在本城裏。
Un viņš sakrāja to septiņu gadu labību, kas bija Ēģiptes zemē, visu un lika to labību pilsētās; to labību no ikvienas pilsētas tīruma, kas ap to bija, viņš tanī nolika.
49 約瑟積蓄五穀甚多，如同海邊的沙，無法計算，因為穀不可勝數。
Tā Jāzeps sabēra pārlieku daudz labības, kā smiltis jūrmalā, ka beidzot mitējās skaitīt, jo tā bija neskaitāma.
50 荒年未到以前，安城的祭司波提非拉的女兒亞西納給約瑟生了兩個兒子。
Un Jāzepam piedzima divi dēli, pirms nekā tie bada gadi nāca; tos Asnata, Potifera, Onna priestera, meita, viņam dzemdēja.
51 約瑟給長子起名叫瑪拿西，因為他說：「上帝使我忘了一切的困苦和我父的全家。」
Un Jāzeps tā pirmdzimtā vārdu nosauca Manasu, jo Dievs man ir licis aizmirst visu manu grūtumu un visu mana tēva namu.
52 他給次子起名叫以法蓮，因為他說：「上帝使我在受苦的地方昌盛。」
Un tā otrā vārdu viņš nosauca Efraīm, jo Dievs man licis augt manā bēdu zemē.
53 埃及地的七個豐年一完，
Un tie septiņi bagātie gadi beidzās, kas bija Ēģiptes zemē.
54 七個荒年就來了。正如約瑟所說的，各地都有饑荒；惟獨埃及全地有糧食。
Un tie septiņi bada gadi sāka nākt, tā kā Jāzeps bija sacījis, un tur bija bads visapkārt, bet pa visu Ēģiptes zemi bija maize.
55 及至埃及全地有了饑荒，眾民向法老哀求糧食，法老對他們說：「你們往約瑟那裏去，凡他所說的，你們都要做。」
Kad nu visa Ēģiptes zeme arī badu cieta, tad tie ļaudis brēca uz Faraonu pēc maizes. Un Faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: ejat pie Jāzepa, - ko tas jums sacīs, to dariet.
56 當時饑荒遍滿天下，約瑟開了各處的倉，糶糧給埃及人；在埃及地饑荒甚大。
Un bads bija pa visu zemi, un Jāzeps atvēra visas klētis un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads palika jo dienas jo lielāks Ēģiptes zemē.
57 各地的人都往埃及去，到約瑟那裏糴糧，因為天下的饑荒甚大。
Un visas citas zemes nāca uz Ēģiptes zemi pie Jāzepa pirkt, jo bads bija liels pa visām zemēm.
