傳道書 1
1 在耶路撒冷作王、大衛的兒子、傳道者的言語。
Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, mācības vārdi.
2 傳道者說：虛空的虛空， 虛空的虛空，凡事都是虛空。
Niecība vien, saka tas mācītājs, niecība vien, viss ir niecība.
3 人一切的勞碌， 就是他在日光之下的勞碌，有甚麼益處呢？
Kāds labums cilvēkam atlec no visa viņa grūta darba, ar ko viņš nodarbojās pasaulē.
4 一代過去，一代又來， 地卻永遠長存。
Cits dzimums aiziet un cits dzimums nāk; bet zeme pastāv mūžīgi.
5 日頭出來，日頭落下， 急歸所出之地。
Saule lec un saule noiet un steidzās uz savu vietu, kur tā atkal uzlec.
6 風往南颳，又向北轉， 不住地旋轉，而且返回轉行原道。
Vējš iet pret dienasvidu un iet apkārt pret ziemeļa pusi; tas pūš visapkārt griezdamies un riņķī apgriežas atpakaļ.
7 江河都往海裏流，海卻不滿； 江河從何處流，仍歸還何處。
Visas upes ietek jūrā, tomēr jūra netop pilnāka. Tai vietā, no kurienes upes nāk, turp tās atkal atgriežas atpakaļ.
8 萬事令人厭煩， 人不能說盡。 眼看，看不飽； 耳聽，聽不足。
Visās lietās ir tik daudz grūtuma, ka neviens to nevar izteikt. Acīm nepietiek redzot, un ausīm nepietiek dzirdot.
9 已有的事後必再有； 已行的事後必再行。 日光之下並無新事。
Kas jau ir bijis, tas vēl būs; un kas jau ir darīts, tas vēl taps darīts; un it nekā jauna nav pasaulē.
10 豈有一件事人能指着說這是新的？ 哪知，在我們以前的世代早已有了。
Vai ir kas, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir jauns? Tas jau ilgi bijis vecos laikos, kas bijuši priekš mums.
11 已過的世代，無人記念； 將來的世代，後來的人也不記念。
Kas pagājis, netop pieminēts; un kas nāks, to arī nepieminēs tie, kas pēc tam būs.
12 我傳道者在耶路撒冷作過以色列的王。
Es, tas mācītājs, biju ķēniņš pār Israēli Jeruzālemē.
13 我專心用智慧尋求、查究天下所做的一切事，乃知上帝叫世人所經練的是極重的勞苦。
Un apņēmos savā sirdī, ar gudrību izmeklēt un izdibināt visu, kas apakš debess notiek. Šo grūto pūliņu Dievs cilvēku bērniem ir uzlicis, lai ar to nopūlējās.
14 我見日光之下所做的一切事，都是虛空，都是捕風。
Es uzlūkoju visus darbus, kas pasaulē notiek, un redzi, viss bija niecība un grābstīšanās pēc vēja.
15 彎曲的，不能變直； 缺少的，不能足數。
Kas līks, nevar palikt taisns; un kā nav, to nevar skaitīt.
16 我心裏議論說：我得了大智慧，勝過我以前在耶路撒冷的眾人，而且我心中多經歷智慧和知識的事。
Es runāju savā sirdī un sacīju: redzi, es gudrībā esmu augsti cēlies un pieņēmies vairāk nekā visi, kas priekš manis bijuši Jeruzālemē, un mana sirds ir redzējusi gudrības un zinības papilnam.
17 我又專心察明智慧、狂妄，和愚昧，乃知這也是捕風。
Un es apņēmos savā sirdī, atzīt gudrību un zinību, neprātību un ģeķību. Bet es samanīju, ka tā ir grābstīšanās pēc vēja.
18 因為多有智慧，就多有愁煩； 加增知識的，就加增憂傷。
Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu.
