傳道書 3
1 凡事都有定期， 天下萬務都有定時。
Katram darbam ir nolikts laiks un katram nodomam apakš debess ir savs brīdis.
2 生有時，死有時； 栽種有時，拔出所栽種的也有時；
Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt un savs laiks dēstīto ravēt.
3 殺戮有時，醫治有時； 拆毀有時，建造有時；
Savs laiks nokaut un savs laiks dziedināt, savs laiks nolauzt un savs laiks uzcelt.
4 哭有時，笑有時； 哀慟有時，跳舞有時；
Savs laiks raudāt un savs laiks smieties, savs laiks vaidēt un savs laiks diet.
5 拋擲石頭有時，堆聚石頭有時； 懷抱有時，不懷抱有時；
Savs laiks akmeņus mest un savs laiks akmeņus kraut, savs laiks apkampt un savs laiks šķirties.
6 尋找有時，失落有時； 保守有時，捨棄有時；
Savs laiks meklēt un savs laiks zaudēt, savs laiks glabāt un savs laiks nomest.
7 撕裂有時，縫補有時； 靜默有時，言語有時；
Savs laiks saplēst un savs laiks sašūt, savs laiks klusu ciest un savs laiks runāt.
8 喜愛有時，恨惡有時； 爭戰有時，和好有時。
Savs laiks mīlēt un savs laiks nīdēt, savs laiks karam un savs laiks mieram.
9 這樣看來，做事的人在他的勞碌上有甚麼益處呢？
Kāds labums strādniekam no sava pūliņa?
10 我見上帝叫世人勞苦，使他們在其中受經練。
Es esmu redzējis grūtumu, ko Dievs cilvēku bērniem uzlicis, ar to mocīties.
11 上帝造萬物，各按其時成為美好，又將永生安置在世人心裏。然而上帝從始至終的作為，人不能參透。
Viņš visu jauki ir darījis savā laikā; pat mūžību viņš licis viņu sirdīs; tik cilvēks nevar izprast Dieva darbu, ne viņa iesākumu, ne galu.
12 我知道世人，莫強如終身喜樂行善；
Es samanīju, ka priekš viņiem nekas nav labāks, nekā priecāties un labu darīt savā laikā,
13 並且人人吃喝，在他一切勞碌中享福，這也是上帝的恩賜。
Un ka ikkatrs cilvēks ēd un dzer un ko laba bauda pie visa sava pūliņa: tā ir Dieva dāvana.
14 我知道上帝一切所做的都必永存；無所增添，無所減少。上帝這樣行，是要人在他面前存敬畏的心。
Es zinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi, tam neko nevar pielikt nedz no tā ko atraut, un Dievs to dara, lai Viņu bīstas.
15 現今的事早先就有了，將來的事早已也有了，並且上帝使已過的事重新再來。
Kas jau bijis, tas tagad ir, un kas vēl būs, tas jau bijis; un Dievs atjauno to, kas bija pagājis.
16 我又見日光之下，在審判之處有奸惡，在公義之處也有奸惡。
Un es vēl pasaulē esmu redzējis tiesas vietu, - tur bija bezdievība, un taisnības vietu, - tur bija bezdievība.
17 我心裏說，上帝必審判義人和惡人；因為在那裏，各樣事務，一切工作，都有定時。
Es sacīju savā sirdi: Dievs tiesās taisno un bezdievīgo; jo katram nodomam ir tur savs laiks, un visi darbi (taps tiesāti).
18 我心裏說，這乃為世人的緣故，是上帝要試驗他們，使他們覺得自己不過像獸一樣。
Es sacīju savā sirdī: tas ir cilvēku bērnu dēļ, Dievs tos grib pārbaudīt un tiem rādīt, ka tie paši par sevi ir kā lopi.
19 因為世人遭遇的，獸也遭遇，所遭遇的都是一樣：這個怎樣死，那個也怎樣死，氣息都是一樣。人不能強於獸，都是虛空。
Jo kāds cilvēku bērnu liktenis, tāds lopu liktenis; tiem ir viens liktenis: kā viens mirst, tā otrs mirst, - tiem visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks pār lopiem; jo viss ir niecība.
20 都歸一處，都是出於塵土，也都歸於塵土。
Visi noiet vienā vietā, visi ir no pīšļiem un visi griežas atpakaļ pīšļos.
21 誰知道人的靈是往上升，獸的魂是下入地呢？
Kas pārmana cilvēku bērnu dvašu, vai tā augšup iet, un lopu dvašu, vai tā lejup nokāpj?
22 故此，我見人莫強如在他經營的事上喜樂，因為這是他的分。他身後的事誰能使他回來得見呢？
Tādēļ es redzēju, ka nekas nav labāks, nekā ka cilvēks priecājās pie sava darba; jo tā ir viņa daļa. Jo kas viņu vedīs tai vietā, kur tas varētu redzēt, kas pēc viņa notiks?
