诗篇 2

1 外邦为什么争闹？ 万民为什么谋算虚妄的事？

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 世上的君王一齐起来， 臣宰一同商议， 要敌挡耶和华并他的受膏者，

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 说：我们要挣开他们的捆绑， 脱去他们的绳索。

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 那坐在天上的必发笑； 主必嗤笑他们。

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 那时，他要在怒中责备他们， 在烈怒中惊吓他们，

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 说：我已经立我的君 在锡安—我的圣山上了。

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 受膏者说：我要传圣旨。 耶和华曾对我说：你是我的儿子， 我今日生你。

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 你求我，我就将列国赐你为基业， 将地极赐你为田产。

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 你必用铁杖打破他们； 你必将他们如同窑匠的瓦器摔碎。

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 现在，你们君王应当省悟！ 你们世上的审判官该受管教！

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 当存畏惧事奉耶和华， 又当存战兢而快乐。

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 当以嘴亲子，恐怕他发怒， 你们便在道中灭亡， 因为他的怒气快要发作。 凡投靠他的，都是有福的。

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.