< 诗篇 144 >
1 大卫的诗。 耶和华—我的磐石是应当称颂的! 他教导我的手争战, 教导我的指头打仗。
Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,
2 他是我慈爱的主,我的山寨, 我的高台,我的救主, 我的盾牌,是我所投靠的; 他使我的百姓服在我以下。
Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.
3 耶和华啊,人算什么,你竟认识他! 世人算什么,你竟顾念他!
Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?
Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.
5 耶和华啊,求你使天下垂,亲自降临, 摸山,山就冒烟。
Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.
6 求你发出闪电,使他们四散, 射出你的箭,使他们扰乱。
Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.
7 求你从上伸手救拔我, 救我出离大水, 救我脱离外邦人的手。
Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!
Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.
10 你是那拯救君王的; 你是那救仆人大卫脱离害命之刀的。
Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.
11 求你救拔我, 救我脱离外邦人的手。 他们的口说谎话; 他们的右手起假誓。
Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;
12 我们的儿子从幼年好像树栽子长大; 我们的女儿如同殿角石, 是按建宫的样式凿成的。
Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.
13 我们的仓盈满,能出各样的粮食; 我们的羊在田间孳生千万。
Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;
14 我们的牛驮着满驮, 没有人闯进来抢夺, 也没有人出去争战; 我们的街市上也没有哭号的声音。
Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.
15 遇见这光景的百姓便为有福! 有耶和华为他们的 神,这百姓便为有福!
Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.