箴言 21
1 王的心在耶和华手中， 好像陇沟的水随意流转。
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
2 人所行的，在自己眼中都看为正； 惟有耶和华衡量人心。
Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
3 行仁义公平 比献祭更蒙耶和华悦纳。
Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
4 恶人发达，眼高心傲， 这乃是罪。
Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
5 殷勤筹划的，足致丰裕； 行事急躁的，都必缺乏。
Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
6 用诡诈之舌求财的，就是自己取死； 所得之财乃是吹来吹去的浮云。
Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
7 恶人的强暴必将自己扫除， 因他们不肯按公平行事。
Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
8 负罪之人的路甚是弯曲； 至于清洁的人，他所行的乃是正直。
Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
9 宁可住在房顶的角上， 不在宽阔的房屋与争吵的妇人同住。
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
10 恶人的心乐人受祸； 他眼并不怜恤邻舍。
Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
11 亵慢的人受刑罚，愚蒙的人就得智慧； 智慧人受训诲，便得知识。
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
12 义人思想恶人的家， 知道恶人倾倒，必致灭亡。
Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
13 塞耳不听穷人哀求的， 他将来呼吁也不蒙应允。
Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
14 暗中送的礼物挽回怒气； 怀中搋的贿赂止息暴怒。
Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
15 秉公行义使义人喜乐， 使作孽的人败坏。
Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
16 迷离通达道路的， 必住在阴魂的会中。
Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
17 爱宴乐的，必致穷乏； 好酒，爱膏油的，必不富足。
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
18 恶人作了义人的赎价； 奸诈人代替正直人。
Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
19 宁可住在旷野， 不与争吵使气的妇人同住。
Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
20 智慧人家中积蓄宝物膏油； 愚昧人随得来随吞下。
Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
21 追求公义仁慈的， 就寻得生命、公义，和尊荣。
Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
22 智慧人爬上勇士的城墙， 倾覆他所倚靠的坚垒。
Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
23 谨守口与舌的， 就保守自己免受灾难。
Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
24 心骄气傲的人名叫亵慢； 他行事狂妄，都出于骄傲。
Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 懒惰人的心愿将他杀害， 因为他手不肯做工。
Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
26 有终日贪得无厌的； 义人施舍而不吝惜。
Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
27 恶人的祭物是可憎的； 何况他存恶意来献呢？
Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
28 作假见证的必灭亡； 惟有听真情而言的，其言长存。
Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
29 恶人脸无羞耻； 正直人行事坚定。
Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
30 没有人能以智慧、聪明、 谋略敌挡耶和华。
Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
31 马是为打仗之日预备的； 得胜乃在乎耶和华。
Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
