箴言 19
1 行为纯正的贫穷人 胜过乖谬愚妄的富足人。
Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
2 心无知识的，乃为不善； 脚步急快的，难免犯罪。
Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
3 人的愚昧倾败他的道； 他的心也抱怨耶和华。
Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
4 财物使朋友增多； 但穷人朋友远离。
Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
5 作假见证的，必不免受罚； 吐出谎言的，终不能逃脱。
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
6 好施散的，有多人求他的恩情； 爱送礼的，人都为他的朋友。
Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
7 贫穷人，弟兄都恨他； 何况他的朋友，更远离他！ 他用言语追随，他们却走了。
Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
8 得着智慧的，爱惜生命； 保守聪明的，必得好处。
Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
9 作假见证的，不免受罚； 吐出谎言的，也必灭亡。
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
10 愚昧人宴乐度日是不合宜的； 何况仆人管辖王子呢？
Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
11 人有见识就不轻易发怒； 宽恕人的过失便是自己的荣耀。
Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
12 王的忿怒好像狮子吼叫； 他的恩典却如草上的甘露。
Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
13 愚昧的儿子是父亲的祸患； 妻子的争吵如雨连连滴漏。
Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
14 房屋钱财是祖宗所遗留的； 惟有贤慧的妻是耶和华所赐的。
Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
15 懒惰使人沉睡； 懈怠的人必受饥饿。
Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
16 谨守诫命的，保全生命； 轻忽己路的，必致死亡。
Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
17 怜悯贫穷的，就是借给耶和华； 他的善行，耶和华必偿还。
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
18 趁有指望，管教你的儿子； 你的心不可任他死亡。
Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
19 暴怒的人必受刑罚； 你若救他，必须再救。
Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
20 你要听劝教，受训诲， 使你终久有智慧。
Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
21 人心多有计谋； 惟有耶和华的筹算才能立定。
Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
22 施行仁慈的，令人爱慕； 穷人强如说谎言的。
Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23 敬畏耶和华的，得着生命； 他必恒久知足，不遭祸患。
Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24 懒惰人放手在盘子里， 就是向口撤回，他也不肯。
Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
25 鞭打亵慢人，愚蒙人必长见识； 责备明哲人，他就明白知识。
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
26 虐待父亲、撵出母亲的， 是贻羞致辱之子。
Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
27 我儿，不可听了教训 而又偏离知识的言语。
Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
28 匪徒作见证戏笑公平； 恶人的口吞下罪孽。
Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
29 刑罚是为亵慢人预备的； 鞭打是为愚昧人的背预备的。
Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
