约伯记 28
1 银子有矿； 炼金有方。
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 铁从地里挖出； 铜从石中熔化。
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 人为黑暗定界限， 查究幽暗阴翳的石头，直到极处，
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 在无人居住之处刨开矿穴， 过路的人也想不到他们； 又与人远离，悬在空中摇来摇去。
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 至于地，能出粮食， 地内好像被火翻起来。
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 地中的石头有蓝宝石， 并有金沙。
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 矿中的路鸷鸟不得知道； 鹰眼也未见过。
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 狂傲的野兽未曾行过； 猛烈的狮子也未曾经过。
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 人伸手凿开坚石， 倾倒山根，
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 在磐石中凿出水道， 亲眼看见各样宝物。
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 他封闭水不得滴流， 使隐藏的物显露出来。
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 然而，智慧有何处可寻？ 聪明之处在哪里呢？
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 智慧的价值无人能知， 在活人之地也无处可寻。
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 深渊说：不在我内； 沧海说：不在我中。
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 智慧非用黄金可得， 也不能平白银为它的价值。
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 俄斐金和贵重的红玛瑙， 并蓝宝石，不足与较量；
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 黄金和玻璃不足与比较； 精金的器皿不足与兑换。
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 珊瑚、水晶都不足论； 智慧的价值胜过珍珠。
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 古实的红璧玺不足与比较； 精金也不足与较量。
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 智慧从何处来呢？ 聪明之处在哪里呢？
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 是向一切有生命的眼目隐藏， 向空中的飞鸟掩蔽。
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 灭没和死亡说： 我们风闻其名。
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 神明白智慧的道路， 晓得智慧的所在。
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 因他鉴察直到地极， 遍观普天之下，
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 要为风定轻重， 又度量诸水；
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 他为雨露定命令， 为雷电定道路。
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 那时他看见智慧，而且述说； 他坚定，并且查究。
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 他对人说：敬畏主就是智慧； 远离恶便是聪明。
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
