传道书 1
1 在耶路撒冷作王、大卫的儿子、传道者的言语。
Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, mācības vārdi.
2 传道者说：虚空的虚空， 虚空的虚空，凡事都是虚空。
Niecība vien, saka tas mācītājs, niecība vien, viss ir niecība.
3 人一切的劳碌， 就是他在日光之下的劳碌，有什么益处呢？
Kāds labums cilvēkam atlec no visa viņa grūta darba, ar ko viņš nodarbojās pasaulē.
4 一代过去，一代又来， 地却永远长存。
Cits dzimums aiziet un cits dzimums nāk; bet zeme pastāv mūžīgi.
5 日头出来，日头落下， 急归所出之地。
Saule lec un saule noiet un steidzās uz savu vietu, kur tā atkal uzlec.
6 风往南刮，又向北转， 不住地旋转，而且返回转行原道。
Vējš iet pret dienasvidu un iet apkārt pret ziemeļa pusi; tas pūš visapkārt griezdamies un riņķī apgriežas atpakaļ.
7 江河都往海里流，海却不满； 江河从何处流，仍归还何处。
Visas upes ietek jūrā, tomēr jūra netop pilnāka. Tai vietā, no kurienes upes nāk, turp tās atkal atgriežas atpakaļ.
8 万事令人厌烦， 人不能说尽。 眼看，看不饱； 耳听，听不足。
Visās lietās ir tik daudz grūtuma, ka neviens to nevar izteikt. Acīm nepietiek redzot, un ausīm nepietiek dzirdot.
9 已有的事后必再有； 已行的事后必再行。 日光之下并无新事。
Kas jau ir bijis, tas vēl būs; un kas jau ir darīts, tas vēl taps darīts; un it nekā jauna nav pasaulē.
10 岂有一件事人能指着说这是新的？ 哪知，在我们以前的世代早已有了。
Vai ir kas, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir jauns? Tas jau ilgi bijis vecos laikos, kas bijuši priekš mums.
11 已过的世代，无人记念； 将来的世代，后来的人也不记念。
Kas pagājis, netop pieminēts; un kas nāks, to arī nepieminēs tie, kas pēc tam būs.
12 我传道者在耶路撒冷作过以色列的王。
Es, tas mācītājs, biju ķēniņš pār Israēli Jeruzālemē.
13 我专心用智慧寻求、查究天下所做的一切事，乃知 神叫世人所经练的是极重的劳苦。
Un apņēmos savā sirdī, ar gudrību izmeklēt un izdibināt visu, kas apakš debess notiek. Šo grūto pūliņu Dievs cilvēku bērniem ir uzlicis, lai ar to nopūlējās.
14 我见日光之下所做的一切事，都是虚空，都是捕风。
Es uzlūkoju visus darbus, kas pasaulē notiek, un redzi, viss bija niecība un grābstīšanās pēc vēja.
15 弯曲的，不能变直； 缺少的，不能足数。
Kas līks, nevar palikt taisns; un kā nav, to nevar skaitīt.
16 我心里议论说：我得了大智慧，胜过我以前在耶路撒冷的众人，而且我心中多经历智慧和知识的事。
Es runāju savā sirdī un sacīju: redzi, es gudrībā esmu augsti cēlies un pieņēmies vairāk nekā visi, kas priekš manis bijuši Jeruzālemē, un mana sirds ir redzējusi gudrības un zinības papilnam.
17 我又专心察明智慧、狂妄，和愚昧，乃知这也是捕风。
Un es apņēmos savā sirdī, atzīt gudrību un zinību, neprātību un ģeķību. Bet es samanīju, ka tā ir grābstīšanās pēc vēja.
18 因为多有智慧，就多有愁烦； 加增知识的，就加增忧伤。
Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu.
