詩篇 64

1 達味詩歌，交與樂官。 天主，求您傾聽我哀訴的聲音，從仇敵的恐嚇中保全我生命。

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

2 求您掩護我遠離惡人的陰險，使我脫免作奸犯科者的暴亂；

Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

3 他們磨礪自己的舌頭有如刀劍，他們吐出有毒的語言有如弓箭：

Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

4 暗地裏向無辜的人擊撾，肆無忌憚，突然將他刺殺。

Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

5 他們彼此激勵行惡，互相商議暗佈羅網；說：看見我們的究竟是誰？

Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

6 誰能查出我們的邪思﹖我們已作成精密陰謀，走近的人必墜入深溝。

Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

7 但是，天主必要用箭射擊他們，他們必要突然身受創痕。

Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

8 他們的舌頭必使自己跌仆，凡見到他們的人都必搖頭。

Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

9 眾人要恐懼，要傳述天主的作為，他們也都要細心默思他的事跡。

Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

10 義人必要喜樂於上主，向他投靠，心地正直的人，必要因此而歡躍。

Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.