詩篇 63

1 達味詩歌，作於飄流在猶大曠野時。 天主，您是我的天主，我急切祈求您；我的靈魂渴慕您，我的肉身切望您，我有如一塊乾旱涸竭的無水田地。

Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

2 我在聖殿裏瞻仰過您，為看到您的威能和您的光輝；

Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

3 您的慈愛比生命更為寶貴，我的唇舌要時常稱頌您。

Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

4 我要一生一世讚美您，我要因您的名把手舉起！

Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

5 我的心靈好像飽享了膏脂，我要以歡愉的口唇讚美您。

Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

6 我在床上想起了您，徹夜不眠地默想著您。

Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

7 因為您作了我的助佑，我要在您的羽翼下歡舞。

Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

8 我的心靈緊緊追隨您，您的右手常常扶持著我。

Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

9 那些謀圖陷害我命的人，必將墜落在地下的深層；

Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

10 他們必為刀劍所殺死，也必然為野犬所分食。

Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

11 但是君王必要因天主而喜慶；凡以天主宣誓的人，必要自幸，因為說謊的口，必要瘖啞失聲。

Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.