詩篇 60

1 達味金詩，交與樂官。 約阿布歸來，在鹽谷殺了一萬二千人。 天主，你拋棄了我們，粉碎了我們！你曾發怒，今求你復興我們。

Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.

2 你曾使大地震動，使地裂土崩，求你彌補裂縫，因它搖搖不定。

Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.

3 你使你的百姓遭受艱苦，使我們喝了麻醉的烈酒。

Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.

4 然後你為敬愛你的人，豎起旗幟，為使他們閃避仇敵的弓矢；

Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)

5 為叫你所愛的人，獲得救恩；求你以右手協助，垂允我們。

Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!

6 天主在自己的聖所說：「我要凱旋，將舍根分疆，將穌苛特的平原測量。

Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.

7 基肋阿得地屬於我，默納協地也屬於我；我的頭盔就是厄弗辣因，猶大成為我手中的權棍；

Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

8 摩阿布是我的沐浴池，我向厄東投我的鞋隻，我還要戰勝培肋舍特。

Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!

9 誰弔領我進入堅城，誰領導我走進厄東？

Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?

10 天主，莫非你已將我們拋棄，難道不率領我軍出擊？

Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

11 求你援助我們抵抗仇讎，因為人的援助盡是虛無。

Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

12 我們倚靠天主奮勇行事，祂必要，踐踏我們的仇敵。

Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.