< 詩篇 6 >
1 【懺悔的懇禱】 達味詩歌,交與樂官,和以絃樂,八度低音。 上主,求你不要在震怒中責罰我,不要在氣憤中懲戒我。
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
2 上主,我的體力衰弱,求你憐恤我;上主,我的骨骸戰慄,求你醫治我;
Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
5 因為,在死亡中,沒有人想念你;在陰府裏,還有誰稱頌你? (Sheol )
Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol )
6 我已哭泣疲憊,每天夜裏,常以眼淚浸濕我的床鋪,常以鼻涕流透我的被褥。
Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
8 作奸犯科的人快快遠離我,因為上主聽見了我的悲號;
Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
10 我的仇敵必要受辱驚慌,轉瞬之間必會含羞逃亡。
Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.