< 詩篇 56 >
1 達味金詩,交與樂官。 天主,求你憐憫我,因為人要謀害我,時時處處有人欺壓我。
Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „mēmais balodis svešumā“; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
4 我全心倚賴天主,並歌頌祂的許諾;我決不怕血肉的人,對我要做什麼。
Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
6 他們群集埋伏,窺伺我的行徑,他們等待時機,謀圖我的性命。
Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
7 天主,求你審判他們的罪行;求你在盛怒中將異民敉平。
Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
8 我多次流離失所,你都知悉,我的眼淚聚在你皮囊裏;豈不是也寫在你的書卷內?
Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
9 我幾時呼號你,我的仇敵便退卻,從此我也全知道,天主常扶助我。
Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Iekš Dieva es slavēšu to vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu to vārdu.
Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
12 天主,我必遵守向你所許的願,我必要向你償還頌謝的祭獻。
Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
13 因為你救我脫離死亡,使我的腳免於跌仆,使我能在活人的光明中,在天主的面前行走。
Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, ir manu dvēseli no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.