詩篇 50
1 上主，全能者天主，出令傳召下土，由太陽的出處直到太陽的落處。
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 天主由美麗絕倫的熙雍，發出光明，
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 我們的天主來臨，絕不會默默無聲；吞噬的烈火在祂前面開道，旋轉的風暴在祂的四周怒號。
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 天主呼喚了上乾下坤，要審判自己的人民：
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 你們應當給我聚集起虔敬我的人，就是那以犧牲與我訂立盟約的人。
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 諸天要宣示天主的公正，因為祂要親自審判世人。
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 請聽，我的子民，我要發出言語；以色列，我向你警戒告訴，我是天主，我是你的天主。
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 我並不因你的祭獻而責備你，因為我面前常有你的全燔祭。
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 我無須從你的家裏將牛犢攫取，也無須由你的圈裏把羊捉捕；
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 因為，森林裏的種種生物，全歸於我，山陵上的千萬走獸，都屬於我；
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 天空中的一切飛鳥，我都認識，田野間的所有動物，我全知悉。
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 如果我饑餓，我不必向你告訴，因宇宙和其中一切盡屬我有。
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 難道我吃牛犢的肉塊，或者我喝山羊的鮮血？
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 為此你該向天主奉獻頌謝祭，你又該向至高者還你的願誓。
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 並在困厄的時日，呼號我，我必拯救你，你要光榮我。
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 天主卻對惡人說：你怎麼膽敢傳述我的誡命，你的口怎敢朗頌我的法令？
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 你豈不是惱恨規矩，將我的話置諸腦後？
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 你遇見了盜賊，便與他同僚，與犯姦淫的人，就同流合夥；
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 你的口出言不善，你的舌造謠欺騙；
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 不停地毀謗你的兄弟，常污辱你母親的兒子。
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 你既作了這些，我豈能緘口不言？難道你竟以為我真能與你一般¡H我要責斥你，將一切放在你眼前。
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 忘記天主的人們！你們要徹底覺悟，免得我撕裂你們時，沒有人來搶救。
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 奉獻頌謝祭的人就是給我奉獻光榮讚頌，行為正直的人我要使他享見天主的救恩。
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
