詩篇 41

1 達味詩歌，交與樂官。 眷顧貧窮人的人，真是有福，患難時日，他必蒙上主救助。

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā.

2 上主必保護他，賜他生存，在世上蒙福，決不將他交給他的仇敵而任敵所欲。

Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam.

3 他呻吟床榻，上主給他支援，他患病時，必使他轉危為安。

Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu viņam palīdzēsi guļā no visas viņa sērgas.

4 我曾哀求你：上主，求你憐憫我」，求你治癒我，因為我得罪了你。

Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis.

5 我的仇敵反而惡言辱罵我說：「他何時死，他的名字幾時泯滅？

Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?

6 前來訪我的人，只以虛言相待，其實是心懷惡意，出去便說出來。

Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un izplukšķ.

7 恨我的人，個個竊竊私議，咒我遭殃生疾：

Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.

8 願他身患惡疾! 願他一病不起！

Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies!

9 連我素來信賴的知心友好，吃過我飯的人，也舉腳踢我。

Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām.

10 上主，求你可憐我，使我病除，為使我能對他們加以復仇。

Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to maksāšu!

11 我以此作為你真愛我的記號：就是不讓我的敵人向我誇耀；

Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs.

12 你時常保持我無災無難，使我永遠站在你的面前。

Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi.

13 願上主，以色列天主，受讚頌，自永遠直到永遠，阿們，阿們

Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen.