詩篇 4
1 詩歌，交與樂官，和以絃樂。 我公義的天主！我一呼求你，你就應允了我，我在困苦中，你曾舒暢了我。求你憐憫我，求你俯聽我禱。
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
2 顯貴的人們，你們的心要硬到幾時？你們愛慕虛幻，追求虛偽究竟為何？
Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela)
3 你們當知：上主特愛對祂虔敬的人，當我呼求上主的時候，祂一定俯允。
Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
4 你們應戰慄，不可一再作惡，在床上檢討，且要捫心思過。
Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela)
5 奉上正義的祭獻，對上主全心依盼。
Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
6 有許多人說：誰能使我們幸福亨通？上主，望你向我們顯你光榮的儀容。
Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
7 你賜給我心中的歡耀，遠勝過麥和酒的豐饒。
Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
8 在平安中我一躺下即刻入睡，上主，唯有有你能使我安居順遂。
Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
