< 詩篇 30 >
1 【病後感恩歌】 聖殿祝聖的詩歌,達味作。 上主,我稱揚你,因為你救拔了我,你也沒有使我的仇敵向我自誇。
Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji.
3 上主,你由陰府中把我救出,又使我安全復生,免降幽谷。 (Sheol )
Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. (Sheol )
Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.
5 因為上主的忿怒,瞬息消散;上主的恩愛卻要終生綿延。晚間雖令人哭涕,清晨卻使人歡喜。
Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks.
Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam,
7 上主,你恩待我,使我立足於穩固山岡;但是你一掩面,我便立刻感到失措驚惶。
Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.
Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.
9 我如果降入陰府,我的血於你何益?灰土豈能讚美你,或宣揚你的忠義?
Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību?
10 上主,請俯聽我,憐憫我;上主,求你前來助佑我。
Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!
11 你把我的哀痛,給我變成了舞蹈,脫去了我的苦衣給我披上喜樂;
Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku.
12 為此,我的心靈歌頌你,永不止息;上主,我的天主,我要永遠稱謝你!
Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi.