< 詩篇 30 >

1 【病後感恩歌】 聖殿祝聖的詩歌,達味作。 上主,我稱揚你,因為你救拔了我,你也沒有使我的仇敵向我自誇。
Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
2 上主,我一向你呼號,我主,你便醫治了我。
Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji.
3 上主,你由陰府中把我救出,又使我安全復生,免降幽谷。 (Sheol h7585)
Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. (Sheol h7585)
4 上主的聖民,請向上主歌頌,稱謝上主的聖名。
Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.
5 因為上主的忿怒,瞬息消散;上主的恩愛卻要終生綿延。晚間雖令人哭涕,清晨卻使人歡喜。
Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks.
6 我曾自誇說過,我永不會動搖。
Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam,
7 上主,你恩待我,使我立足於穩固山岡;但是你一掩面,我便立刻感到失措驚惶。
Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.
8 上主,我曾向你呼號,我曾向我主哀求說:
Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.
9 我如果降入陰府,我的血於你何益?灰土豈能讚美你,或宣揚你的忠義?
Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību?
10 上主,請俯聽我,憐憫我;上主,求你前來助佑我。
Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!
11 你把我的哀痛,給我變成了舞蹈,脫去了我的苦衣給我披上喜樂;
Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku.
12 為此,我的心靈歌頌你,永不止息;上主,我的天主,我要永遠稱謝你!
Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi.

< 詩篇 30 >