詩篇 27
1 上主是我的光明，我的救援，我還畏懼何人﹖ 上主是我生命穩固的保障，我還害怕何人﹖
Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīvības stiprums, no kā man baiļoties?
2 當惡人前來攻擊我，要吃我的肉時，我的對手，我的仇敵，反而跌倒斷氣。
Kad ļaunie, mani pretinieki un ienaidnieki, uz mani laužas manu miesu ēst, tad tiem būs piedauzīties un krist.
3 雖有大軍向我進攻，我的心毫不戰慄；雖然戰爭向我迫近，我依然滿懷依恃。
Kad arī pulki pret mani apmetās, taču mana sirds nebīstas; kad karš pret mani ceļas, tad es paļaujos uz Viņu.
4 我有一事祈求上主，我要懇切請求此事：使我一生的歲月，常居住在上主的殿裏，欣賞上主的甘飴慈祥，瞻仰上主聖所的堂皇。
Vienu lietu es no Tā Kunga lūdzos, to es meklēju tikuši(mana sirds vēlēšanās), ka es varu dzīvot Tā Kunga namā visu savu mūžu, raudzīt Tā Kunga laipnību un pielūgt Viņa svētā vietā.
5 因為在我困難的時他日，祂將我藏在祂的帳棚裏；將我藏在祂帳幕的深處，並將我高舉放在磐石。
Jo ļaunā dienā Viņš mani paslēpj Savā dzīvoklī Viņš mani sargā Savas telts ēnā, Viņš mani paaugstina uz akmens kalnu.
6 現在我可昂首抬頭，卑視我周圍的仇人；我要在上主的帳幕裏，奉獻歡樂之祭，要向上主歡唱讚美的詩詞。
Un nu mana galva taps paaugstināta pār maniem ienaidniekiem, kas ir ap mani; un es upurēšu Viņa teltī teikšanas upurus, es dziedāšu un slavēšu To Kungu.
7 上主，求你俯聽我的呼號，上主，求你憐憫我，垂允我。
Klausi, ak Kungs, manu balsi; kad es saucu, tad žēlo mani un atbildi man.
8 論及你，我心中時常在想：你應該尋求祂的儀容。
Mana sirds saka uz tevi: „Meklējiet Manu vaigu!“Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.
9 求你不要向我掩住你的臉，你發怒時不要趕散你僕人。你向來就是我唯一的救援；救我的天主，不要棄我不管。
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, neatstum Savu kalpu dusmībā, - Tu esi mans palīgs; neatmet mani un neatstāj mani, ak Dievs, mans Pestītājs.
10 我的父母雖捨棄了我，然而上主卻收留了我。
Jo mans tēvs un mana māte mani atstājuši, bet Tas Kungs mani uzņem.
11 上主，求你給我指示你的正路，為了我的仇敵，我踏上了坦途。
Māci man, Kungs, Tavu ceļu, un vadi mani uz īstenu ceļu, manu ienaidnieku dēļ.
12 求你不要將我交於仇人的私慾，因為殘暴的假見證來向我攻擊。
Nenodod mani manu pretinieku prātam, jo viltīgi liecinieki ceļas pret mani un runā netaisnību.
13 我深信在此活人的地區，必定會享見上主的幸福。
Ja es nebūtu ticējis, ka es redzēšu Tā Kunga labumu dzīvības zemē, (tad es būtu bojā gājis).
14 你要鼓起勇氣，期望上主！你要振作精神，期望上主！
Gaidi uz To Kungu, esi drošs un stiprs savā sirdī, un gaidi uz To Kungu.
