詩篇 127

1 若不是上主興工建屋，建築的人是徒然勞苦；若不是上主護守城堡，守城的人白白驚醒護守。

Salamana svētku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojās velti, kas pie tā strādā; ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad sargs velti nomodā.

2 您們很早起床盡屬徒然，每夜坐到深更圖謀打算，為了求食經過多少辛酸；唯獨天主賜所愛者安眠。

Velti jums, agri celties un vēlu palikt nomodā un ēst savu maizi ar bēdām. Tiešām, Saviem mīļiem Viņš dod miegā.

3 的確子女全是上主的賜予，胎兒也全是他的報酬。

Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.

4 年青少壯所生的子嗣，有如勇士手中的箭矢。

Tā kā bultas stipra vīra rokās, tāpat ir jaunie bērni.

5 裝滿自己箭囊的人，真有福氣，城門前爭辯，不受羞恥。

Svētīgs tas vīrs, kas savu bultu maku ar to pildījis; tie netaps kaunā, kad tiem vārtos nāk runas ar saviem ienaidniekiem.