詩篇 126

1 上主帶領俘虜回到熙雍，我們覺得仿佛是在夢中；

Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;

2 那時我們滿口喜氣盈盈，我們雙脣其樂融融。那時外邦異民讚歎不已：上主向他們行了何等奇事！

Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.

3 上主向我們行偉大奇蹟，我們的確覺得滿心歡喜。

Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.

4 上主，求您轉變我們的命運！就像乃革布有流水的澆淋。

Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!

5 含淚播種的人，必含笑的收成；

Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;

6 他們邊行邊哭，出去播種耕耘，他們載欣載奔，回來背著禾捆。

Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.