詩篇 11

1 【義人依靠天主】上主是我的避難所，你們怎麼能對我說：像隻小鳥，飛往深山！

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Es paļaujos uz To Kungu. Kā tad jūs sakāt uz manu dvēseli: skrej uz saviem kalniem kā putns!

2 看，惡人挽弓搭箭，向心誠的人暗算。

Jo redzi, bezdievīgie uzvelk stopu, tie liek savas bultas uz auklām, slepeni šaut tos, kas sirds taisni.

3 基礎既已全部崩潰，義人還能有何作為？

Jo pamati top nopostīti; ko darīs taisnais?

4 上主住在自己的聖殿，上主的寶座設於天；祂的眼睛垂視，祂的目光細察人子，

Tas Kungs ir Savā svētā namā, Tā Kunga godības krēsls ir debesīs, Viņa acis skatās, Viņa acu skati pārmana cilvēku bērnus.

5 上主審察著義人與惡人；全心痛恨那愛蠻橫的人，

Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varas darbu mīļotāju Viņa dvēsele ienīst.

6 上主使火碳硫磺降於惡人之身，乾燥的熱風將是他們杯中之分。

Pār bezdievīgiem Viņš liks līt valgiem, ugunij un sēram, un varena vētra būs viņu daļa.

7 上主是正義的，上主酷愛公正，心誠的人必得見祂的儀容

Jo Tas Kungs ir taisns, Viņš mīļo taisnību, Viņa vaigs uzlūko taisno.