< 詩篇 10 >
1 【求主隡除惡霸】上主,你為什麼站在遠處!在困苦之時竟隱藏不露?
Kāpēc Tu, Kungs, stāvi no tālienes, paslēpies bēdu laikā?
2 惡人蠻橫地難為弱小的人,叫他陷於預設的陰謀之中。
No bezdievīgā lepnības bailes nāk nabagam; lai tie top gūstīti savās blēņās, ko tie izdomājuši.
Jo bezdievīgais lielās ar savas dvēseles kārību, plēsējs lād, viņš zaimo To Kungu.
4 惡人心高氣傲說:他絕不會追究!也絕沒有天主!這就是他的企圖。
Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā par nevienu; visas viņa domas ir: Dieva neesam.
5 他的道路時時彎曲錯謬;常把你的懲罰拋諸腦後,對一切私仇常怒氣詛咒。
Viņa ceļi allažiņ izdodas, Tava sodība ir tālu no viņa; šņākdams viņš turas pret visiem saviem pretiniekiem.
6 心下自語:我永遠不會動搖!我永永遠遠不會遭受災禍!
Viņš saka savā sirdī: es netapšu kustināts, jo ļaunumā es nenākšu līdz radu radiem.
Viņa mute pilna lāstu un viltus un varmācības, apakš viņa mēles ir grūtums un bēdas.
8 他在村邊隱密處埋伏,他暗地裏要殺害無辜,他對不幸者窺伺注目,
Viņš, sēž paslēpies aiz sētām, viņš nokauj nenoziedzīgo slepenās vietās, viņa acis glūn uz nabagu.
9 他在暗處伺伏,有如獅子蹲在洞口,要把貧困的人,伺機刮搜,將貧困者拖入網中劫走。
Viņš glūn slepenībā kā lauva savā alā, viņš glūn sakampt bēdīgo, viņš sakampj bēdīgo, to ievilkdams savā tīklā.
10 他俯下身子,蹲伏在地下,不幸者便陷入他的爪牙;
Viņš tup un nometās un uzkrīt ar varu nelaimīgiem.
Viņš saka savā sirdī: Dievs ir aizmirsis, Viņš Savu vaigu apslēpis, Viņš neredz ne mūžam.
12 上主天主,求你起來將手舉起,不要把窮苦人忘記。
Celies, ak Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos.
13 為何讓人們輕慢天主,心下自語,「祂絕不會追究?」
Kādēļ bezdievīgais Dievu zaimos un sacīs savā sirdī: Tu nemeklēsi?
14 其實你已看見欺壓與罪行,正考慮如何親手加以嚴懲;因此不幸的人向你投奔,唯有你是孤兒們的救星。
Tu gan redzi, jo Tu uzlūko mokas un sirdēstus, likdams to Savās rokās; nelaimīgais uz Tevi paļaujas, Tu esi bāriņa palīgs.
15 願你打斷罪犯與惡人的臂膊,報復他的罪孽直至不再發作。
Salauz bezdievīgā elkoni un meklē ļaunā bezdievību, ka to vairs neatrod.
16 上主為王,直至於萬世無疆;野蠻人必由祂領域中喪亡。
Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam; pagāni ir bojā gājuši no Viņa zemes,
17 上主,你垂允了謙卑者的心願,堅固他們的心靈,也側耳俯聽。
Nabagu ilgošanos Tu klausi, ak Kungs! Tu viņiem sirdi stiprini, Tava auss to liek vērā,
18 護衛孤兒和受壓迫者的特權,使塵世的人不再施恐怖手段
Tiesu nesdams bāriņam un apspiestam, lai cilvēks, kas no zemes, vairs nedara varas darbus.