箴言 25
1 以下也是撒羅滿的箴言，由猶大王希則克雅的人所蒐集：
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
2 將事隱蔽，是天主的光榮；清察事實，是君王的光榮。
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
3 天有多高，地有多厚，王有何心，不可測量。
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
4 若將銀渣除去淨盡，銀匠必會造出銀器；
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
5 若將君王前的惡人除掉，王座即可因正義而穩立。
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
6 你在君王前不可炫耀，不可佔有權貴的座位；
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 因為人對你說「請上座! 」比在貴前受抑更好。
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 你眼若有所見，不可冒然訴訟；人若使你難堪，你將何以善後﹖
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9 與你的近人，可自決爭端；他人的秘密，切不可洩漏；
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
10 免得人聽見了而譏笑你，使你的聲譽一敗塗地。
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11 一句簡單話，若說得適當，有如銀盤中，放上金蘋果。
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
12 明智的勸戒，對受教的人，無異於金環，或純金美飾。
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 忠誠的使者，對遣他的人，有如秋收時，吹來的涼風，使他主人的心感到愉快。
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
14 許諾而不實踐的人，只好似無雨的風雲。
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
15 容忍可以折服公侯，柔語能以粉碎硬骨。
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
16 你找到蜂蜜，應按食量吃；怕吃的過多，反要吐出來。
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
17 鄰舍的住家，你應少踏入；怕他討厭你，反而憎恨你。
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 作假見證陷害鄰舍的人，無異是鐵鎚、刀劍和利箭。
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
19 在患難之日，信賴無信用的人，有如信賴蛀壞的牙，脫節的腳。
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20 對憂傷的心靈詠唱詩歌，無異在傷口處倒上酸醋。
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 若仇人餓了，你要給他吃；若是他渴了，應給他水喝：
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
22 這是將火炭堆在他頭上，上主也必要因此還報你。
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23 北風帶來時雨；讒言易惹怒容。
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
24 寧願住在屋頂的一角，不願與吵婦同居一室。
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 來自遠方的喜信，無異口渴獲清泉。
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26 義人如在惡人面前失足，無異弄混的水泉，弄濁的水井。
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
27 吃蜂蜜過多，有損無益；過於求光榮，反而受累。
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
28 人若不控制自己的脾氣，就如一座無牆無防的城市。
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
