箴言 24
1 你不要妒忌作惡的人，不要希求與他們共處；
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 因為他們的心靈，只圖謀不軌；他們的嘴唇，只講論是非。
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 因著智慧，家庭得以興建；因著明智，家庭得以穩定。
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 各種珍奇可愛的寶物，因著智識可儲藏滿室。
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 智慧人勝於壯士，明智人強於勇士；
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 因為作戰須有智謀，勝利在於謀士眾多。
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 為愚昧的人，智慧太高妙；他在城門口，只好不開口。
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 籌劃作惡的人，可稱為陰險家。
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 愚人的計謀只是罪惡；狂妄的人為人所憎惡。
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 你若萎靡不振，到災難的日子，必然氣竭力盡。
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 被帶去受死的人，你應拯救他；行將被殺戮的人，你要挽救他。
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 或許你要說：「看! 我全不知道! 」難道那權衡人心的能不明瞭﹖難道監察你心靈的能不知道﹖他必按每人的作為還報每人。
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 我兒，你要吃蜜，因為蜜好；蜂房的蜜，香甜可口。
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 對你的靈魂，智慧也是這樣：你找得了她，必有好前途；你所希望的，決不會落空。
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 惡惡人對義人的家，不要圖謀不軌；對他的住所，不要加以破壞；
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 因為義人雖七次跌倒，仍然要起來；但是惡人一失足，必陷禍患中。
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 你的仇人跌倒，且不要高興；他若失足摔倒，且不要心喜；
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 免得上主看見而不快，因而撤消對他的忿怒。
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 對作惡的人，你不要動怒；對乖戾之徒，也不必嫉妒；
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 因為惡人終沒有好前途，惡人的燈必要熄滅。
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 我兒，上主和君王，你都要敬畏；對他們二者，皆不可觸怒；
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 因為他們的懲罰可突然而至；他們的摧殘，有誰能知曉﹖
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 以下是智者的箴言：在判案時，顧及情面，決不公平。
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 誰對惡人說：「你是正義的。」人民必罵他，百姓必恨他。
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 按公道加罰的，必事事順遂；美好的祝福，必臨於其身。
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 應答適宜的人，宛如與人接吻。
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 你要先在外經營好事業，在田間將工作準備停當，然後纔可建立你的家室。
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 不要輕易作證，反對你的近人；也不要以你的口舌，欺騙他人。
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 不可說：「人怎樣待我，我怎樣待人；照人之所行，我向他還報。」
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 我走過懶惰人的田地，經過愚昧人的葡萄園：
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 看，到處是荊棘，滿地是蒺黎，石牆也倒了!
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 我看了，便心下自思；我見了，取得了教訓：「
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 再睡片刻，再假寐片刻，再抱臂躺臥片刻」──
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 這樣，貧窮就要如同竊賊，困乏也要如同武士，向你侵襲。
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
