箴言 22
1 信譽比多財可取，敬仰必金銀可貴。
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 富人與窮人彼此相遇，二者皆為上主所造。
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 精明人遇見災禍，即行隱避；無知者反向前走，自招損害。
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 謙卑的賞報，是敬畏上主，是享有財富、尊榮和生命。
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 邪惡者的路上，滿佈荊棘羅網；潔身自愛的人，必能遠而避之。
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 你教導孩童應行的道路，待他老年時也不會離棄。
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 富人宰割窮人，債主奴役債戶。
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 播種邪惡的，必收穫災禍；他辛苦工作，必全屬徒然。
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 目光慈祥的，必蒙受祝福，因他將食糧，施捨給狂人。
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 趕走了狂人，就除了爭執；爭訟與侮辱，亦相繼止息。
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 純潔的心靈，是上主所愛；優雅的唇舌，是君王所悅。
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 上主的眼目，常衛護知識；敗類的言論，必加以毀滅。
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 只有懶人說：「外面有獅子，在街市之中，我會被吞噬。」
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 淫婦們的口，實是個深坑；上主惱怒的，必墮入其中。
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 孩童心中藏愚昧，只有戒尺能驅逐。
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 欺壓窮人，是使他致富；饋贈富者，是使他貧窮。
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 你應當傾聽智者的訓言，應專心致意領會我的知識。
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 你若細心存想，常在口中誦念，必會令你喜悅。
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 為使你的信賴全托於上主，我今日特將道路指示給你。
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 關於教誨和知識，我豈未多次寫過；
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 使你認識真言實理，答覆前來問你的人﹖
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 你不可因為人窮而剝削窮人，亦不可在城門口欺壓弱小者；
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 因為他們的案件，上主必予以辯護；凡剝奪他們的人，上主必討其生命。
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 易怒的人，不可與他交結，暴躁的人，不要與他往來，
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 免得你沾染他的惡習，甘冒喪失性命的危險。
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 不要為別人擊掌，不要為債務作保；
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 免得你沒有什麼償還時，連你的床榻也被人奪走。
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 祖先立定的舊界，你不要加以移動。
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 你曾見過辦事能幹的人嗎﹖他必侍立在君王面前，決不侍立在庸人面前。
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
