箴言 20
1 清酒令人輕狂，醇酒使人發瘋；凡沉溺於酒的，必不是明智人。
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 君王震怒，有如獅子的咆哮；觸怒他的，危害自己的性命。
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 平息爭端，是人的光榮；凡是愚人，都喜愛爭論。
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 懶惰人一寒冷，便不耕作；收獲之時，他必一無所獲。
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 人心的謀略，有如深水，唯有聰明人，纔能汲取。
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 自命為仁者，比比皆是；但有誰找到忠貞的人﹖
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 正義的人，必然為人正直；他的後代子孫，必然有福。
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 君王高坐在判座上，所有邪惡一目了然。
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 有誰能說：「我保持了心靈的潔淨，我是純潔無罪的﹖」
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 不同的衡量，不同的升斗：二者皆為上主同樣厭惡。
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 孩童的行為，潔淨正執直與否，由他的舉動便可認出。
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 能聽的耳朵，能看的眼睛：二者皆為上主所造。
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 不要貪睡眠，免得你受窮；兩眼睜開，纔能得飽食。
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 顧客常說：「不好，不好! 」但一離去，讚不絕口。
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 雖有大批黃金寶石，但最寶貴的，還是明智的唇舌。
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 誰為外方人作保，拿去他的衣服；誰為異邦人作保，以他本人作質。
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 騙來的食物頗覺香甜，事後口中卻滿是砂礫。
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 運籌帷幄，必先要商討；進行戰事，必該憑智謀。
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 遊蕩閒談的，必洩露秘密；張口饒舌的，別與他交結。
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 凡是辱罵自己父母的人，他的燈必在幽暗中熄滅。
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 起初容易得來的財物，最後也不會得到祝福。
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 你切不可說：「我以惡報惡；」應信賴上主，他必拯救你。
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 不同的衡量，為上主所惡；不同的天秤，實屬不道德。
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 世人的腳步，由上主支配；人那能了解自己的道路﹖
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 人若冒然說「聖，」許願後纔反省，這是自投羅網。
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 智慧的君王簸揚惡人，且用車輪來壓軋他們。
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 人的靈魂是天主的燈，探照肺腑的一切隱密。
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 仁愛和忠誠，是君王的保障；他的寶座，是賴慈愛而支撐。
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 少年人的光榮，在於他們的魄力；老年人的榮耀，在於他們的白髮。
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 見傷的鞭打能清除邪惡，杖擊能觸及肺腑的深處。
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
